Valsts atbalsts: Komisija pieņem krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu, lai vēl vairāk atbalstītu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku

Eiropas Komisija šodien pieņēma jaunu krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu, lai saskaņā ar zaļā kursa industriālo plānu veicinātu atbalsta pasākumus nozarēs, kas ir svarīgas pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku.

Ar jauno krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu tiek grozīts un daļēji pagarināts krīzes pagaidu regulējums, kas pieņemts 2022. gada 23. martā, lai dalībvalstis varētu atbalstīt ekonomiku saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, un jau grozīts 2022. gada 20. jūlijā un 2022. gada 28. oktobrī.

Kopā ar grozījumu Vispārējā grupu atbrīvojuma regulā (“VGAR”), ko šodien apstiprināja Komisija, krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums palīdzēs paātrināt investīcijas un finansējumu tīru tehnoloģiju ražošanai Eiropā.

Ņemot vērā atsauksmes, kas saņemtas no dalībvalstīm apsekojumā un mērķorientētā apspriešanā, kā arī zaļā kursa industriālo plānu, jaunais krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējums:

• pagarina iespēju dalībvalstīm turpināt atbalstīt pasākumus, kas vajadzīgi pārejai uz klimatneitrālu rūpniecību. Tas jo īpaši attiecas uz shēmām atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzkrāšanas ieviešanas paātrināšanai un rūpnieciskās ražošanas procesu dekarbonizācijas shēmām, kuras dalībvalstis tagad var izveidot līdz 2025. gada 31. decembrim;
• groza šādu pasākumu darbības jomu, lai shēmas atjaunīgās enerģijas, enerģijas uzkrāšanas un rūpnieciskās ražošanas procesu dekarbonizācijas atbalstam padarītu vēl vienkāršāk izstrādājamas un efektīvākas: i) vienkāršojot nosacījumus atbalsta piešķiršanai maziem projektiem un mazāk attīstītām tehnoloģijām, piemēram, atjaunīgajam ūdeņradim, bez konkursa procedūras, ar noteikumu, ka ir ieviesti konkrēti aizsardzības pasākumi; ii) paplašinot atbalsta iespējas visu veidu atjaunīgo energoresursu izmantošanai; iii) paplašinot atbalsta iespējas tādu rūpnieciskās ražošanas procesu dekarbonizācijai, kuri pāriet uz no ūdeņraža iegūtu degvielu; un iv) paredzot augstākus atbalsta maksimālos apjomus un vienkāršotus atbalsta aprēķinus;
• ievieš jaunus pasākumus, kas piemērojami līdz 2025. gada 31. decembrim, lai vēl vairāk paātrinātu investīcijas galvenajās nozarēs pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, ļaujot atbalstīt investīcijas stratēģiskā aprīkojuma, proti, akumulatoru, saules paneļu, vējturbīnu, siltumsūkņu, elektrolīzeru un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas iekārtu, kā arī svarīgāko komponentu ražošanā un attiecīgo kritiski svarīgo izejvielu ražošanā un reciklēšanā. Konkrētāk, dalībvalstis var:
  • izstrādāt vienkāršas un efektīvas shēmas, sniedzot atbalstu līdz noteiktai procentuālai daļai no investīciju izmaksām un nominālajām summām atkarībā no investīcijas atrašanās vietas un saņēmēja lieluma. Mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), kā arī uzņēmumi, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, ir tiesīgi saņemt lielāku atbalstu, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemti vērā kohēzijas mērķi. Dalībvalstis var piešķirt vēl lielāku investīciju izmaksu daļu, ja atbalsts tiek sniegts, izmantojot nodokļu atvieglojumus, aizdevumus vai garantijas. Tomēr pirms atbalsta piešķiršanas valsts iestādēm ir jāpārbauda konkrētie riski, kas saistīti ar ražošanas investīcijām, kuras netiek veiktas Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”), un vai nepastāv risks, ka tās varētu izraisīt darbības pārcelšanu vienotā tirgus teritorijā;
  • izņēmuma gadījumos sniegt lielāku atbalstu atsevišķiem uzņēmumiem, ja pastāv reāls risks, ka investīcijas tiks novirzītas prom no Eiropas. Šādās situācijās dalībvalstis var piešķirt vai nu tādu atbalsta summu, kādu saņēmējs varētu iegūt par atbilstošu investīciju alternatīvajā atrašanās vietā (tā sauktais “ atbilstošais atbalsts ”), vai summu, kas nepieciešama, lai stimulētu uzņēmumu veikt investīciju EEZ (tā sauktais “ finansējuma deficīts”), izvēloties mazāko. Tomēr šis risinājums ir pieejams ar vairākiem aizsardzības pasākumiem. Pirmkārt, to var izmantot tikai i) investīcijām, kas tiek veiktas atbalstāmajos apgabalos, kā noteikts piemērojamajā reģionālā atbalsta kartē; vai ii) pārrobežu investīcijām, kas saistītas ar projektiem, kuri atrodas vismaz trīs dalībvalstīs, un ievērojamu daļu no kopējām investīcijām veic vismaz divos atbalstāmos apgabalos, no kuriem viens ir “a” apgabals (attālākie reģioni vai reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par vai vienāds ar 75 % no ES vidējā rādītāja). Otrkārt, saņēmējam būtu jāizmanto vismodernākā ražošanas tehnoloģija, ņemot vērā emisijas vidē. Treškārt, atbalsts nevar izraisīt investīciju pārvietošanu starp dalībvalstīm.

Šodien apstiprinātās izmaiņas arī palīdzēs dalībvalstīm saskaņā ar valstu ekonomikas atveseļošanas plāniem īstenot konkrētus projektus, kas ietilpst to darbības jomā.

Pārējie krīzes pagaidu regulējuma noteikumi (ierobežotas atbalsta summas, likviditātes atbalsts valsts garantiju un subsidētu aizdevumu veidā, atbalsts augstu enerģijas cenu kompensēšanai, pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanu), kas ir vairāk saistīti ar tūlītējo krīzes situāciju, joprojām ir piemērojami līdz 2023. gada 31. decembrim. Juridiskās noteiktības labad Komisija vēlākā posmā izvērtēs, vai ir nepieciešams krīzes pagaidu regulējuma pagarinājums.

Par konkurences politiku atbildīgā priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere:

Valsts atbalsta noteikumi un it īpaši krīzes pagaidu regulējums ir palīdzējuši dalībvalstīm mazināt pašreizējās krīzes ietekmi Eiropā. Šodien pieņemtais regulējums dod dalībvalstīm iespēju ātri, skaidri un paredzami nodrošināt valsts atbalstu. Mūsu noteikumi ļauj dalībvalstīm šajā kritiskajā brīdī paātrināt investīcijas klimatneitralitātes sasniegšanai, vienlaikus aizsargājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un kohēzijas mērķus. Jaunie noteikumi ir samērīgi, mērķtiecīgi un īslaicīgi.

Konteksts

Pēc divām aptaujām par krīzes pagaidu regulējuma īstenošanu, kurās Komisija 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā apspriedās ar dalībvalstīm, 2023. gada 1. februārī Komisija nosūtīja dalībvalstīm apspriešanai priekšlikuma projektu, kas ir daļa no zaļā kursa industriālā plāna, lai valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējumu pārveidotu par krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu. Kopā ar jauno regulējumu Komisija šodien apstiprināja VGAR grozījumu, lai dalībvalstīm piešķirtu lielāku elastību izstrādāt un tieši īstenot atbalsta pasākumus nozarēs, kas ir svarīgas pārejai uz klimatneitralitāti un neto nulles emisiju rūpniecību, bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma.

Krīzes pagaidu regulējums, kas pieņemts 2022. gada 23. martā, ļauj dalībvalstīm izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu.

Krīzes pagaidu regulējums pirmo reizi tika grozīts 2022. gada 20. jūlijā, lai papildinātu pasākumu paketi attiecībā uz sagatavotību ziemai un saskaņā ar REPowerEU plāna mērķiem, un 2022. gada 28. oktobrī vēlreiz pārskatīts saskaņā ar Regulu par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (Regula (ES) 2022/1854) un Komisijas priekšlikumu par jaunu ārkārtas regulējumu augsto gāzes cenu problēmu risināšanai Eiropas Savienībā un piegādes drošības nodrošināšanai šajā ziemā.

No šiem pasākumiem ir izslēgti Krievijas kontrolētie subjekti, uz kuriem attiecas sankcijas.

Plašāka informācija par krīzes pagaidu regulējumu un citiem Komisijas veiktajiem pasākumiem, lai novērstu Krievijas kara pret Ukrainu radīto ekonomisko ietekmi, ir pieejama šeit.