Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 22. jūnijsPārstāvniecība Latvijā

Zaļais kurss: inovatīvi priekšlikumi, kā līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pesticīdu lietošanu un līdz 2050. gadam atjaunot Eiropas dabu

Lauksaimniecība

Šodien Komisija pieņēma inovatīvus priekšlikumus, kas paredz atjaunot degradētās ekosistēmas un atjaunot dabu visā Eiropā, sākot no lauksaimniecības zemes un jūrām līdz mežiem un pilsētvidei. Komisija arī ierosina līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un pazemināt to risku. Tie ir galvenie tiesību aktu priekšlikumi, ar ko tiks īstenota stratēģija “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģija un kas palīdzēs nodrošināt pārtikas piegādes noturību un drošību ES un visā pasaulē.

Ierosinātais Dabas atjaunošanas akts ir svarīgs solis ceļā uz ekosistēmu sabrukuma apturēšanu un smagāko, klimata pārmaiņu radīto seku un biodaudzveidības zuduma novēršanu. ES mitrāju, upju, mežu, zālāju, jūras ekosistēmu, pilsētvides un sugu, kuras tajos mitinās, atjaunošana ir būtisks un rentabls ieguldījums mūsu nodrošinātībā ar pārtiku, klimatnoturībā, veselībā un labklājībā. Līdztekus tam jaunie noteikumi par ķīmiskajiem pesticīdiem samazinās ES pārtikas sistēmas radīto vidisko pēdu, aizsargās iedzīvotāju un lauksaimniecībā nodarbināto personu veselību un labjutību un palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus, ko jau piedzīvojam augsnes veselības pasliktināšanās un pesticīdu izraisītā apputeksnētāju zuduma dēļ. 

Dabas atjaunošanas akts palīdzēs līdz 2050. gadam novērst Eiropas dabai nodarīto kaitējumu

Šodien Komisija pirmo reizi ierosina tiesību aktu, kas nepārprotami vērsts uz Eiropas dabas atjaunošanu un kura mērķis ir atjaunot 80 % noplicināto Eiropas dzīvotņu un panākt, lai daba atgrieztos visās ekosistēmās — no meža un lauksaimniecības zemes līdz jūras, saldūdens un pilsētu ekosistēmām. Ierosinātais Dabas atjaunošanas akts papildinās spēkā esošos tiesību aktus un ikvienai dalībvalstij uzliks pienākumu noteikt juridiski saistošus mērķrādītājus dabas atjaunošanai dažādās ekosistēmās. Tā mērķis ir panākt, ka līdz 2030. gadam dabas atjaunošanas pasākumi tiek īstenoti vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju, bet līdz 2050. gadam – visās ekosistēmas, kuras nepieciešams atjaunot.

Šis akts paplašinās pašreizējos dabas atjaunošanas pasākumus, piemēram, dabas ekosistēmu atjaunošanu, koku pārstādīšanu, dabas atkalizvēršanu pilsētās vai piesārņojuma likvidēšanu, kas ļautu dabai atveseļoties. Dabas atjaunošana nav tas pats, kas dabas aizsardzība, un automātiski nerada aizsargājamas teritorijas. Lai gan dabas atjaunošana aizsargājamajās teritorijās ir nepieciešama arī to aizvien sliktākā stāvokļa dēļ, ne visām atjaunotajām teritorijām jākļūst par aizsargājamām. Lielākā daļa no tām par tādām nekļūs, jo atjaunošana neizslēdz saimniecisko darbību. Atjaunošana nozīmē dzīvot un ražot sadarbībā ar dabu, no jauna vairojot biodaudzveidību visās teritorijās, arī tajās, kurās notiek saimnieciskā darbība, piemēram, apsaimniekotos mežos, lauksaimniecības zemēs un pilsētās.

Atjaunošanā tiek cieši iesaistīta un no tās gūst labumu visa sabiedrība; tā jāveic iekļaujošā veidā, un tā īpaši pozitīvi ietekmē tos, kuri ir tieši atkarīgi no veselīgas vides, proti, lauksaimniekus, mežsaimniekus un zvejniekus. Investēšana dabas atjaunošanā, pateicoties ekosistēmu pakalpojumiem, kas veicina nodrošinātību ar pārtiku, ekosistēmu un klimatnoturību, klimata pārmaiņu mazināšanu un veselību, par katru iztērēto eiro papildina ekonomisko vērtību par 8–38 eiro. Tas arī vairo dabu mūsu ainavā un ikdienas dzīvē, sniedzot pierādāmus ieguvumus veselībai un labsajūtai, kā arī kultūras un atpūtas vērtību.

Dabas atjaunošanas akts noteiks mērķrādītājus un pienākumus, kas jāveic dabas atjaunošanas jomā visdažādākajās ekosistēmās gan uz sauszemes, gan jūrā. Galvenā prioritāte tiks noteikta ekosistēmām, kurām ir vislielākais potenciāls piesaistīt un uzglabāt oglekli un novērst vai samazināt ietekmi, ko rada dabas katastrofas, piemēram, plūdi. Jaunais tiesību akts balstās uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, bet aptver visas ekosistēmas, nevis tikai tās, kas noteiktas Dzīvotņu direktīvā, un aizsargājamās “Natura 2000” teritorijas, un tā mērķis ir līdz 2030. gadam panākt visu dabisko un daļēji dabisko ekosistēmu atjaunošanos. Šā uzdevuma veikšanai tiks atvēlēts ievērojams ES finansējums: saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu biodaudzveidībai, tostarp dabas atjaunošanai, būs pieejami aptuveni 100 miljardi eiro.

Ir ierosināti šādi mērķrādītāji:

  • līdz 2030. gadam apturēt apputeksnētāju populāciju sarukumu un no 2030 gada panākt, ka to skaits atkal pieaug.
  • Nodrošināt, ka līdz 2030. gadam pilsētu zaļās zonas platības saglabājas pašreizējā apmērā, bet līdz 2050. gadam panākt, ka šādas platības palielinās par 5 % un katrā Eiropas lielpilsētā, mazpilsētā un priekšpilsētā koku vainagu projekcija pieaug vismaz par 10 %, kā arī palielinās ēkās un infrastruktūrā integrēta zaļā zona.
  • Panākt, ka lauksaimniecības ekosistēmās kopumā pieaug biodaudzveidība, palielinās zālāju tauriņu un lauku putnu populācijas, minerālaugsnēs vairojas organiskais ogleklis un lauksaimniecības zemēs ir vērojama liela ainavas daudzveidība.
  • Lauksaimniecības vajadzībām izmantotās kūdras ieguves vietās atjaunot nosusinātos kūdrājus un panākt mitruma atgriešanos tajos.
  • Meža ekosistēmās panākt vispārēju biodaudzveidības pieaugumu un pozitīvu tendenci attiecībā uz meža sasaisti, atmirušo koksni, nevienmērīgu mežu īpatsvaru, meža putniem un organiskā oglekļa krājumiem.
  • Atjaunot jūras biotopus, piemēram, jūraszāļu audzes vai sanesām klātu jūras gultni, un dzīvotnes tādām retām jūrasdzīvnieku sugām kā delfīni, cūkdelfīni, haizivis un jūras putni.
  • Upēs likvidēt šķēršļus, lai līdz 2030. gadam upes vismaz 25 000 km garumā kļūtu par brīvi plūstošām upēm.

Lai palīdzētu izpildīt šos mērķrādītājus un vienlaikus saglabātu elastīgus nacionālos apstākļus, dalībvalstīm, cieši sadarbojoties ar zinātniekiem, ieinteresētajām personām un sabiedrību, saskaņā ar šo aktu būs jāizstrādā nacionālie dabas atjaunošanas plāni. Ir pieņemti īpaši noteikumi par pārvaldību (monitorings, novērtēšana, plānošana, ziņošana un izpilde), kas turklāt uzlabotu politikas veidošanu valstu un Eiropas līmenī un vienlaikus nodrošinātu, ka iestādes ar biodaudzveidību, klimatu un iztiku saistītos jautājumus izskata kopā.

Ar šo priekšlikumu tiek īstenots Eiropas zaļā kursa pamatelements “Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”, kas ir Eiropas apņemšanās ar savu piemēru demonstrēt dalību biodaudzveidības zuduma apvēršanā un dabas atjaunošanā. Tas ir galvenais ES devums notiekošajās sarunās par globālo biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kas būs jāpieņem Biodaudzveidības konvencijas 15. sesijā, kura šā gada 7.–15. decembrī notiks Monreālā.

Stingri noteikumi ķīmisko pesticīdu lietojuma samazināšanai un ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu nodrošināšanai līdz 2030. gadam

Šodien iesniegtais priekšlikums par ķīmisko pesticīdu lietojuma samazināšanu mūsu apņemšanos apturēt biodaudzveidības zudumu Eiropā pārveido darbībā. Tas palīdzēs veidot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un stratēģiju “No lauka līdz galdam” un vienlaikus ļaus panākt ilgstošu nodrošinātību ar pārtiku un aizsargās mūsu veselību.

Zinātniekus un iedzīvotājus arvien vairāk satrauc pesticīdu lietošana un to atlieku un metabolītu veidošanās vidē. Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā iedzīvotāji īpaši lūdza pievērsties pesticīdu lietošanas un to riska jautājumam. Tomēr pašreizējie noteikumi, kas izklāstīti Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvānav bijuši pietiekami stingri un tikuši īstenoti nekonsekventi. Nav bijis pietiekama progresa integrētās augu aizsardzības un alternatīvu pieeju izmantošanā.  Ķīmiskie pesticīdi grauj cilvēka veselību un izraisa biodaudzveidības samazināšanos lauksaimniecības teritorijās. Tie piesārņo gaisu, ūdeni un plašāku vidi. Tāpēc Komisija ierosina skaidrus un saistošus noteikumus:

  • juridiski saistošus ES un nacionālos mērķrādītājus, lai līdz 2030. gadam par 50 % samazinātu ķīmisko pesticīdu un bīstamāko pesticīdu lietošanu un pazeminātu to lietošanas risku. Lai nodrošinātu šo ES mērķrādītāju sasniegšanu, dalībvalstis, ņemot vērā definētus parametrus, noteiks nacionālos samazināšanas mērķrādītājus. Jauni un stingri noteikumi par videi draudzīgu kaitīgo organismu apkarošanu. Jaunie pasākumi nodrošinās, ka visi lauksaimnieki un citi profesionālie pesticīdu lietotāji praktizē integrēto augu aizsardzību, proti, vispirms tiek izmantotas alternatīvas, videi draudzīgas kaitīgo organismu apkarošanas un kontroles metodes, bet ķīmisko pesticīdu lietošana ir tikai galējs līdzeklis.  Šie pasākumi paredz arī to, ka lauksaimniekiem un citiem profesionālajiem lietotājiem obligāti jāveic šādu ķīmisko pesticīdu uzskaite. Turklāt dalībvalstīm jāizstrādā īpaši noteikumi, kas paredz uz kultūraugiem ķīmisko pesticīdu vietā lietot citus risinājumus; 
  • Pilnīgs pesticīdu lietošanas aizliegums jutīgās zonās. Visu veidu pesticīdus būs aizliegts lietot tādās vietās kā pilsētu zaļās zonas, arī publiskajos parkos vai dārzos, rotaļu laukumos, skolās, atpūtas vai sporta laukumos, uz publiskiem ceļiem un aizsargājamās “Natura 2000” teritorijās, kā arī ekoloģiski jutīgās teritorijās, kas saglabājamas ar mērķi veicināt apdraudēto apputeksnētāju vairošanos. Jaunie noteikumi nodrošinās to, ka mūsu ikdienā mums tuvumā vairs nebūs ķīmisko pesticīdu.

Iesniegtais priekšlikums spēkā esošo direktīvu pārveido par regulu, kas būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tas ļaus atrisināt problēmas, kuras aizvien saglabājas un ir saistītas ar pašreizējo noteikumu vāju un nekonsekventu īstenošanu pēdējos desmit gados.  Dalībvalstīm būs jāiesniedz Komisijai sīki izstrādāts ikgadējais progresa ziņojums un īstenošanas ziņojums.

Pārejas atbalstīšana

Galveno politikas jomu paka palīdzēs lauksaimniekiem un citiem lietotājiem pāriet uz ilgtspējīgākām pārtikas ražošanas sistēmām, proti:

  • jauni kopējās lauksaimniecības politikas noteikumi paredz 5 gadu pārejas periodā kompensēt lauksaimniekiem izmaksas, kas būs radušās jauno noteikumu īstenošanas dēļ;
  • stingrāka rīcība ar mērķi palielināt bioloģisko un zema riska alternatīvu līdzekļu pieejamību tirgū;
  • pētniecība un izstrāde saskaņā ar ES programmu “Apvārsnis” jaunu tehnoloģiju un paņēmienu, tostarp precīzās lauksaimniecības veicināšanai;
  • bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāns stratēģijā “No lauka līdz galdam” izvirzīto pesticīdu mērķrādītāju sasniegšanai.

Šo pāreju sekmēs arī priekšlikums par lauku saimniecību ilgtspējas datiem un tirgus norises saistībā ar precīzo lauksaimniecību, piemēram, ar ģeotelpiskās lokalizācijas funkciju aprīkotu izsmidzinātāju un kaitēkļu atpazīšanas paņēmienu izmantošana.

Rezultāti pasaules mērogā

Komisija saskaņā ar pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas politiku drīzumā pirmo reizi ierosinās pasākumu, ar kuru tiks īstenota tās apņemšanās, lemjot par maksimāli pieļaujamajiem atlieku līmeņiem pārtikā, ņemt vērā globālos vides apsvērumus. Importētu pārtiku, kurā ir izmērāmas aizliegtu vielu atliekas, vairs nevarēs tirgot ES. Tas veicinās pozitīvu ciklu un mudinās arī trešās valstis ierobežot vai aizliegt tādu pesticīdu lietošanu, kuri jau ir aizliegti ES.

Konkrēti, drīzumā Komisija apspriedīsies ar dalībvalstīm un trešām valstīm par pasākumu, ar ko līdz nullei samazina tiametoksama un klotianidīna atliekas; tās ir divas vielas, par kurām zināms, ka tās būtiski veicina apputeksnētāju skaita samazināšanos visā pasaulē. Tās ir vielas, kuru lietošana ES vairs nav atļauta. Kad pasākums būs pieņemts, importētu pārtiku, kas satur izmērāmas šo divu vielu atliekas, pēc noteikta pārejas perioda vairs nedrīkstēs tirgot ES.

Eiropas Komisijas locekļu izteikumi

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss sacīja:

Mēs cilvēki visu mūžu esam atkarīgi no dabas – no gaisa, ko elpojam, no ūdens, ko lietojam, no pārtikas, ko patērējam. Arī mūsu tautsaimniecība ir atkarīga no dabas. Klimata un biodaudzveidības krīzes apdraud mūsu dzīvības uz Zemes pašu pamatu. Patlaban mēs progresējam klimata krīzes risināšanā, un šodien ierosinām divus tiesību aktus, kas ir milzīgs solis ceļā uz izjauktā ekoloģiskā līdzsvara novēršanu. Atjaunojot dabu, mēs ļaujam tai arī turpmāk sniegt mums tīru gaisu, ūdeni un pārtiku un sargāt mūs no vissmagākajiem klimata krīzes apstākļiem. Tāpat pesticīdu lietošanas samazināšana palīdz dabai atjaunoties un aizsargā cilvēkus, kuri strādā ar šīm ķīmiskajām vielām.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs piebilda: 

Eiropieši pauduši skaidri: viņi vēlas, lai ES rīkotos dabas labā un lai daba atkal atgrieztos viņu dzīvē. Skaidru vēstījumu pauduši arī zinātnieki: laika nav palicis daudz, tas beidzas. Un skaidri izteikušies arī uzņēmēji: no katra dabas atjaunošanai iztērētā eiro mēs iegūsim vismaz astoņus. Šis nozīmīgais priekšlikums ir par biodaudzveidības un ekosistēmu atjaunošanu, lai mēs varētu dzīvot un plaukt kopā ar dabu. Tas ir likums visiem Eiropas iedzīvotājiem un nākamajām paaudzēm un sekmēs veselīgu planētu un veselīgu tautsaimniecību. Tas ir pirmais šāda veida akts pasaulē, un mēs ceram ieraudzīt starptautisku apņemšanos aizsargāt bioloģisko daudzveidību gaidāmajā COP15.

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu uzsvēra: 

Ir pienācis laiks mainīt veidu, kā mēs izmantojam pesticīdus ES. Tas skar mūsu iedzīvotāju un mūsu planētas veselību. Ar šo priekšlikumu mēs atbildam iedzīvotāju paustajām cerībām un īstenojam stratēģijā “No lauka līdz galdam” pausto apņemšanos izveidot ilgtspējīgāku un veselīgāku pārtikas ražošanas sistēmu. Mums jāsamazina ķīmisko pesticīdu lietošana , lai aizsargātu augsni, gaisu un pārtiku un galu galā arī mūsu iedzīvotāju veselību. Pirmo reizi mēs aizliegsim pesticīdu lietošanu publiskajos dārzos un rotaļu laukumos, tādējādi nodrošinot, ka ikdienā būsim mazāk pakļauti to iedarbībai. Kopējā lauksaimniecības politika finansiāli atbalstīs lauksaimniekus, 5 gadu garumā sedzot viņiem visas izmaksas, kas būs saistītas ar jauno noteikumu īstenošanu. Neviens netiks atstāts novārtā.

Turpmākie pasākumi

Tagad abus priekšlikumus saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome. Pēc to pieņemšanas ietekme uz vietas būs pakāpeniska, jo pesticīdu lietošanas samazinājuma mērķrādītāji jāsasniedz līdz 2030. gadam, bet dabas atjaunošanas pasākumi jāievieš līdz 2050. gadam.

Kā tādiem tiem nav tiešas saistības ar tūlītējo ietekmi, ko rada Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu. Šie priekšlikumi stiprinās Eiropas izturētspēju un nodrošinātību ar pārtiku vidējā laika posmā, jo atveseļosies un vairosies apputeksnētāju populācijas, samazināsies augsnes erozija un uzlabosies ūdens aizture, un mūsu dabiskā vide kļūs tīrāka un brīvāka no toksiskām vielām. Tie arī samazinās lauksaimnieku atkarību no dārgiem resursiem, piemēram, ķīmiskajiem pesticīdiem, un veicinās, ka visiem ES iedzīvotājiem ir pieejama pārtika par pieņemamu cenu.

Konteksts 

Mūsu labklājības un uzplaukuma pamatā ir veselīgas un izturētspējīgas ekosistēmas, kas nodrošina pārtiku, tīru ūdeni, oglekļa piesaistītājus un aizsardzību pret dabas un klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām. Vairāk nekā pusi no pasaules IKP nodrošina daba un tās sniegtie pakalpojumi, un vairāk nekā 75 % no pasaules pārtikas kultūraugu veidiem apputeksnē dzīvnieki.

Eiropas dabas stāvoklis neraugoties uz tās nozīmīgumu, ļoti strauji pasliktinās, un vairāk nekā 80 % dzīvotņu ir sliktā stāvoklī.  Visvairāk noplicināti ir mitrāji, kūdrāji, pļavas un kāpu biotopi.  Kopš 1970. gada mitrāju platības Eiropas rietumu, centrālajā un austrumu daļā ir sarukušas par 50 %. Pēdējos desmit gados abinieku populācija ir samazinājusies par 60 %, bet zivju populācija – par 71 %. Saskaņā ar aplēsēm laikposmā no 1997. līdz 2011. gadam zaudējumi biodaudzveidības zuduma dēļ ik gadu bija 3,5–18,5 triljoni eiro.

Dabas atjaunošanas akta ietekmes novērtējums liecina, ka ieguvumi no dabas atjaunošanas ar uzviju atsver izmaksas. Tiek lēsts, ka ekonomiskie ieguvumi, ko sniegs kūdrāju, purvāju, mežu, virsāju un krūmāju, zālāju, upju, ezeru, jūras un aluviālo dzīvotņu un piekrastes mitrāju atjaunošana, astoņkārtīgi atsvērs izmaksas.

Priekšlikums par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu aizstāj Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu 2009/128/EK, kuras mērķis bija panākt pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu ES, samazinot to izmantošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un veicinot integrētās augu aizsardzības izmantošanu. Direktīvas galvenās darbības bija vērstas uz pesticīdu lietotāju un izplatītāju apmācību, pesticīdu lietošanas iekārtu pārbaudi, no gaisa veiktas izsmidzināšanas aizliegšanu un pesticīdu lietojuma ierobežošanu jutīgās zonās. Vairākos ziņojumos ir uzsvērtas nepilnības, kas bija vērojamas direktīvas īstenošanā, kā rezultātā nav izdevies pietiekami samazināt pesticīdu lietošanu un pazemināt to radīto risku.

Konferences par Eiropas nākotni laikā iedzīvotāji no visas Eiropas dažādās dzīves jomās ieteica “visu veidu saimniecībās ievērojami samazināt ķīmisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu lietošanu” un “attīstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību, kurā tiek ņemta vērā cieņa pret dabu un darba ņēmējiem”. Šodien ierosinātais dokumentu kopums ir Komisija atbilde uz pieciem priekšlikumiem un astoņiem konkrētiem pasākumiem, ko bija ieteikuši iedzīvotāji.

Sīkākai uzziņai

Jautājumi un atbildes par dabas atjaunošanu

Faktu lapa par Dabas atjaunošanas aktu

Faktu lapa par biodaudzveidību un noturību

Brošūra “Dabas atjaunošana (projekti, kurus patlaban īsteno dalībvalstis)”

Jautājumi un atbildes par pesticīdiem

Faktu lapa par pesticīdu riska un lietošanas samazināšanu Eiropā

Faktu lapa par pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu Eiropā

Faktu lapa par atbalstu lauksaimniekiem ķīmisko pesticīdu lietošanas samazināšanai

Interaktīva izglītojoša pieredze “Apputeksnētāju parks”

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 22. jūnijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā