Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar Eiropas pusgada pavasara paketi, kurā galvenā uzmanība pievērsta fiskālajām norādēm, kas paredzētas dalībvalstīm, tām turpinot pakāpenisku ekonomikas atdzīvināšanas procesu. Šo norāžu mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm stiprināt savas ekonomikas atveseļošanu, pēc iespējas labāk izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), kas ir centrālais NextGenerationEU instruments. Šogad Eiropas pusgads ir pielāgots tā, lai ņemtu vērā saiknes ar dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāniem, kuros izklāstītas investīcijas un reformas, ko finansēs ANM.
Fiskālās politikas norādes un vispārējās izņēmuma klauzulas turpmāka piemērošana
Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana 2020. gada martā ļāva dalībvalstīm ātri reaģēt un pieņemt ārkārtas pasākumus, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un sociālo jomu.
2021. gada 3. martā izplatītajā Komisijas paziņojumā par fiskālo politiku tika precizēts, ka lēmums par vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanu būtu jāpieņem, pamatojoties uz vispārēju ekonomikas stāvokļa novērtējumu, kura pamatā ir noteikti kvantitatīvi kritēriji, par galveno kvantitatīvo kritēriju nosakot ekonomiskās aktivitātes līmeni ES salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni. Pamatojoties uz Komisijas 2021. gada pavasara ekonomikas prognozi, vispārējo izņēmuma klauzulu turpinās piemērot arī 2022. gadā, un sagaidāms, ka 2023. gadā tā tiks deaktivēta.
Atbalstoša fiskālā politika būtu jāturpina arī 2021. un 2022. gadā. Dalībvalstīm būtu jāizvairās no atbalsta pāragras pārtraukšanas un pilnībā jāizmanto ANM finansējums. Investīciju un reformu īstenošana ANM ietvaros palīdzēs atbalstīt ekonomikas atveseļošanu, veicinās lielāku potenciālo izaugsmi un nodarbinātību, samazinās nelīdzsvarotību un uzlabos publiskās finanses. 2022. gadā valstu fiskālajai politikai būtu jākļūst arvien diferencētākai, savukārt visām dalībvalstīm būtu jāuztur investīcijas nolūkā atbalstīt atveseļošanu. Tiklīdz apstākļi to ļaus, dalībvalstīm būtu jāīsteno politika, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.
Ziņojums par atbilstību Līgumā noteiktajiem deficīta un parāda kritērijiem saskaņā ar tā 126. panta 3. punktu
Komisija ir pieņēmusi ziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 3. punktu par visām ES valstīm, izņemot Rumāniju, uz kuru jau attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvā daļa. Šā ziņojuma mērķis ir novērtēt, kā dalībvalstis ievēro Līgumā noteiktos deficīta un parāda kritērijus. Analīze liecina, ka budžeta deficīta kritērijs ir izpildīts Bulgārijā, Dānijā un Zviedrijā, savukārt visas pārējās dalībvalstis to nav izpildījušas. Parāda kritēriju nav izpildījušas 13 dalībvalstis (Beļģija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Kipra, Ungārija, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Somija).
Komisija uzskata, ka šajā posmā nebūtu jāpieņem lēmums par to, vai dalībvalstīm būtu jāpiemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Attiecībā uz Rumāniju Komisija iesaka atjaunināt fiskālās korekcijas, lai 2024. gadā novērstu pārmērīgu budžeta deficītu.
Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana
Komisija ir konstatējusi makroekonomikas neaizsargātību saistībā ar nelīdzsvarotību un pārmērīgu nelīdzsvarotību 12 dalībvalstīs, kas saskaņā ar 2021. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu tika atlasītas padziļinātiem pārskatiem. Trijās dalībvalstīs (Kiprā, Grieķijā un Itālijā) joprojām ir vērojama pārmērīga nelīdzsvarotība un deviņās citās dalībvalstīs – nelīdzsvarotība (Horvātijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā un Zviedrijā).
Sagaidāms, ka reformu un investīciju īstenošana ANM ietvaros palīdzēs risināt iepriekšējos pusgada ciklos konstatētās problēmas, un tai būs svarīga loma pašreizējās makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanā.
Pastiprinātas uzraudzības ziņojums un pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi
Komisija ir pieņēmusi desmito pastiprinātas uzraudzības ziņojumu par Grieķiju. Šajā ziņojumā ir secināts, ka, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem sarežģītajiem apstākļiem, Grieķija ir veikusi nepieciešamās darbības, lai izpildītu savas konkrētās saistības.
Komisija ir pieņēmusi arī pēcprogrammas uzraudzības ziņojumus par Īriju, Spāniju, Kipru un Portugāli. Ziņojumos secināts, ka katras attiecīgās dalībvalsts atmaksas spējas joprojām ir stabilas.
Nodarbinātības pamatnostādnes
Nodarbinātības pamatnostādnēs ir noteiktas valstu nodarbinātības politikas kopējās prioritātes, lai tās padarītu iekļaujošākas un taisnīgākas. 2020. gada oktobrī pieņemtās pamatnostādnes tika atjauninātas ar mērķi tajās integrēt vides ilgtspējas un digitālo dimensiju, ņemot vērā paziņojumu “Spēcīgāka sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” un integrējot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Tās arī pievērsās jautājumam par Covid-19 krīzes seku novēršanu, sniedzot konkrētus norādījumus, kuru mērķis ir mazināt krīzes ietekmi uz nodarbinātības un sociālo jomu.
Tā kā pašreizējās nodarbinātības pamatnostādnes joprojām ir aktuālas, Komisija ierosina tās turpināt izmantot 2021. gadā, uzsverot nozīmi, kāda ir jaunajiem ES pamatmērķiem, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā un politikas norādēs, kuras izstrādātas Portu sociālajā samitā.
Kolēģijas locekļu izteikumi
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: “Mēs nākam klajā ar priekšlikumu par “īpašiem izdevumiem” pavasara Eiropas Semestra ciklā laikā, kas ir izšķirošs ekonomikas atveseļošanai, taču joprojām iespējami dažādi izaicinājumi. Tāpēc mēs turpināsim izmantot visus instrumentus, lai atjaunotu ekonomikas izaugsmi. Mēs pagarinām vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanu 2022. gadā, lai to, visticamāk, atceltu 2023. gadā. Mēs aicinām dalībvalstis šogad un nākamajā gadā uzturēt atbalstošu fiskālo politiku, saglabājot publiskās investīcijas un maksimāli izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, lai veicinātu izaugsmi. Pārdomāti izdevumi, kas vērsti uz investīcijām, vienlaikus saglabājot kontroli par citiem izdevumiem, vidējā termiņā atvieglos atgriešanos pie piesardzīgākām fiskālās politikas pozīcijām, kas būs īpaši būtiski valstīm ar augstu parāda līmeni.”
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits teica: “Sociālajā samitā Portu mēs noteicām Eiropas sociālo programmu nākamajai desmitgadei saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu. Šodien ierosinātās nodarbinātības pamatnostādnes nosaka kopīgas prioritātes dalībvalstīm, galveno uzmanību pievēršot kvalitatīvu darbvietu radīšanai, darba tirgu modernizācijai un iekļautībai, izglītībai un apmācībai, kā arī pienācīgai sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpes sistēmām. Pīlāra principu īstenošana ar Eiropas pusgada palīdzību veicinās noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu Eiropas atveseļošanu.”
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni piebilda: “Pēc drūmas ziemas Eiropas ekonomikā ienāk spožs pavasaris. Miljoniem eiropiešu katru dienu tiek vakcinēti, un, samazinoties infekcijas gadījumu skaitam, tiek atviegloti ierobežojumi un pieaug uzticēšanās. Instruments NextGenerationEU beidzot ir realitāte. Tagad mums ir jādodas tālāk. Atveseļošana joprojām noris nevienmērīgi, un joprojām valda liela neskaidrība, tāpēc ir jāuztur atbalstoša ekonomikas politika gan 2021., gan 2022. gadā. Pateicoties arī Atveseļošanas un noturības mehānismam, publiskās investīcijas sasniegs augstāko līmeni, kāds novērots vairāk nekā desmit gadu laikā. Šodien mēs gribam teikt, ka visām valstīm būtu arī jāuztur valsts finansētās investīcijas. Tiklīdz veselības apdraudējums būs samazinājies, ES valstīm būtu rūpīgi jāpāriet uz mērķtiecīgākiem pasākumiem, kas palīdzētu uzņēmumiem un darba ņēmējiem orientēties pasaulē pēc Covid-19 krīzes.”
Turpmākie soļi
Komisija aicina Eirogrupu un Padomi apspriest priekšlikumu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes. EK cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šīs paketes saturu un katru turpmāko Eiropas pusgada cikla posmu.
Papildu informācija
Eiropas pusgada 2021. gada pavasara pakete – jautājumi un atbildes
Eiropas pusgada 2021. gada pavasara pakete – dokumenti
Paziņojums par Komisijas ieteikumiem
Ziņojums saskaņā ar 126. panta 3. punktu
Nodarbinātības pamatnostādnes 2021. gadam
Desmitais pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums par Kipru
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums par Īriju
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums par Spāniju
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums par Portugāli
2021. gada Eiropas pusgads – cikls ārkārtas apstākļos
Paziņojums par fiskālās politikas pasākumiem
2021. gada pavasara ekonomikas prognoze
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 2. jūnijs