Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Raksts par jaunumiem2021. gada 25. marts

Eiropas zaļais kurss: Komisija nāk klajā ar darbībām bioloģiskās ražošanas atbalstam

Šodien Komisija nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Plāna vispārējais mērķis ir uzlabot bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu, līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģiskās akvakultūras produkcijas daudzumu.

Bioloģiskajai ražošanai ir vairākas svarīgas priekšrocības: bioloģiski apsaimniekotajos laukos ir par aptuveni 30 % lielāka bioloģiskā daudzveidība, bioloģiski audzēti dzīvnieki bauda augstākiem standartiem atbilstošu dzīvnieku labturību un uzturā uzņem mazāk antibiotiku, bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir augstāki ienākumi un lielāka noturība, savukārt patērētāji, pateicoties ES bioloģiskās ražošanas logotipam, precīzi zina, ko viņi pērk. Rīcības plāns ir saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju.

Rīcības plāns ir paredzēts, lai strauji augošajai bioloģiskās ražošanas nozarei nodrošinātu pareizos instrumentus 25 % mērķrādītāja sasniegšanai. Lai nodrošinātu sabalansētu nozares attīstību, rīcības plānā ierosinātas 23 darbības, kuras sagrupētas 3 blokos: patēriņa palielināšanaražošanas izvēršana un nozares ilgtspējas turpmāka uzlabošana.

Komisija mudina dalībvalstis izstrādāt nacionālos bioloģiskās ražošanas plānus, kuri palīdzētu tām palielināt bioloģiskās ražošanas daļu. Bioloģiskajai ražošanai izmantotās lauksaimniecības zemes īpatsvars dalībvalstīs ievērojami atšķiras: no 0,5 % dažās valstīs līdz vairāk nekā 25 % citās. Nacionālie bioloģiskās ražošanas plāni papildinās valstu KLP stratēģiskos plānus, jo tajos būs izklāstīti pasākumi, kuru tvērums pārsniedz lauksaimniecības jomu un to, kas piedāvāts KLP ietvaros.

Patēriņa veicināšana

Lai lauksaimniekus mudinātu pievērsties bioloģiskajai ražošanai un tādējādi palielinātu viņu pelnītspēju un noturību, izšķirīga nozīme būs bioloģisko produktu patēriņa pieaugumam. Lai to panāktu, rīcības plānā ierosinātas vairākas konkrētas darbības, kuru mērķis ir palielināt pieprasījumuuzturēt patērētāju uzticību un bioloģisko pārtiku padarīt pieejamāku iedzīvotājiem. Tas ietver informācijas un komunikācijas pasākumus par bioloģisko ražošanu, bioloģiski ražotu produktu patēriņa veicināšanu, bioloģisko produktu lielāka īpatsvara panākšanu publiski finansētās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izmantojot publisko iepirkumu un palielinot bioloģisko produktu izplatīšanu ES skolu apgādes programmas ietvaros. Darbības tiks veiktas arī tādās jomās kā krāpniecības novēršanapatērētāju uzticības vairošana un bioloģisko produktu izsekojamības uzlabošana. Liela nozīme var būt arī privātajam sektoram, ja, piemēram, darbiniekiem izsniedz “biovaučerus”, kuri izmantojami bioloģisko produktu iegādei.

Bioloģiskās ražošanas izvēršana

Patlaban aptuveni 8,5 % ES lauksaimniecības zemju platības tiek apsaimniekoti bioloģiski, un tendences liecina, ka ar tagadējo izaugsmes tempu šis rādītājs Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam pieaugs līdz 15–18 %. Šis rīcības plāns nodrošina instrumentu kopumu, kas palīdzēs šo rādītāju palielināt vēl vairāk un sasniegt 25 %. Rīcības plāns galvenokārt ir vērsts uz pieprasījumu un tā radīto ietekmi, bet svarīga nozīme pārejas atbalstīšanā būs kopējai lauksaimniecības politikai. Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam tiek izmantoti aptuveni 1,8 % no KLP līdzekļiem (7,5 miljardi eiro). Turpmākajā KLP būs ekoshēmas, kurām atvēlētais budžets laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam – atkarībā no KLP sarunu iznākuma – sasniegs 38–58 miljardus eiro. Ekoshēmas var izmantot bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai.

Galvenie instrumenti ārpus kopējās lauksaimniecības politikas satvara ir informēšanas pasākumu rīkošana un tīklošana paraugprakses apmaiņas nolūkā, lauksaimnieku grupu – nevis individuālo lauksaimnieku – sertifikācijainovācija un pētniecībablokķēdes tehnoloģijas un citu tehnoloģiju izmantošana izsekojamības uzlabošanai ar mērķi palielināt tirgus caurskatāmību, vietējās un maza mēroga pārstrādes stiprināšana, pārtikas ķēdes organizācijas atbalsts un dzīvnieku uztura uzlabošana.

Lai uzlabotu izpratni par bioloģisko ražošanu, Komisija organizēs ikgadēju ES “Bioproduktu dienu”, kā arī ieviesīs bioloģiskās pārtikas ķēdes balvu, kuru piešķirs, lai godinātu izcilību visos bioloģiskās pārtikas ķēdes posmos. Komisija arī sekmēs bioloģiskā tūrisma tīklu izveidi, ieviešot “bioapgabalus”. “Bioapgabali” ir teritorijas, kurās lauksaimnieki, iedzīvotāji, tūrisma operatori, apvienības un publiskā sektora iestādes kopīgi sadarbojas, lai panāktu vietējo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir bioloģiskās ražošanas principi un metodes.

Rīcības plānā arī atzīmēts, ka bioloģiskā akvakultūra ir samērā jauna nozare, kurai ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Gaidāmās jaunās ES vadlīnijas par ES akvakultūras ilgtspējīgu attīstību mudinās dalībvalstis un ieinteresētās personas atbalstīt šīs nozares produkcijas apjoma pieaugumu.

Ilgtspējas uzlabošana

Visbeidzot, viens no rīcības plāna mērķiem ir turpināt uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības sniegumu ilgtspējas ziņā. Lai to panāktu, darbības koncentrēsies uz tādām jomām kā dzīvnieku labturības uzlabošanabioloģisko sēklu pieejamības nodrošināšananozares oglekļa pēdas samazināšana un plastmasas, ūdens un enerģijas patēriņa samazināšana līdz minimumam.

Komisija plāno arī palielināt pētniecības un inovācijas īpatsvaru šajā nozarē un vismaz 30 % budžeta atvēlēt pētniecības un inovācijas darbībām lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu vajadzībām, kuras attiecas uz bioloģiskās ražošanas nozari vai ir ar to saistītas.

Komisija cieši uzraudzīs panākto virzību, izmantojot ikgadēju kontroli kopā ar Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un ieinteresēto personu pārstāvjiem, divgadu progresa ziņojumus un termiņa vidusposma pārskatu.

Komentē Kolēģijas locekļi

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss“Lauksaimniecība ir viena no galvenajām biodaudzveidības zuduma vaininiecēm, bet biodaudzveidības zudums rada lielus draudus lauksaimniecībai. Mūsu attiecībās ar dabu ir steidzami jāatjauno līdzsvars. Tas nav tikai lauksaimnieku uzdevums, te ir jāiesaistās visiem pārtikas ķēdes dalībniekiem. Ar šo rīcības plānu vēlamies palielināt pieprasījumu pēc bioloģiski ražotas pārtikas, palīdzēt patērētājiem izdarīt informētu izvēli un atbalstīt Eiropas lauksaimniekus šajā pārejā. Jo vairāk zemes atvēlēsim bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo labāk aizsargāsim biodaudzveidību konkrētajā teritorijā, kā arī apkārtesošajās teritorijās.”

Par lauksaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Janušs Vojcehovskis sacīja: “Ir plaši atzīts, ka bioloģiskās ražošanas nozares metodes un resursu izmantojums ir ilgtspējīgs, tāpēc tai ir centrālā loma Zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Lai panāktu, ka tiek sasniegts bioloģiskajai lauksaimniecībai noteiktais mērķrādītājs – 25 %, mums ir jānodrošina, ka nozares izaugsmes pamatā ir pieprasījums, bet vienlaikus jāņem vērā nozīmīgās atšķirības starp dalībvalstu bioloģiskās ražošanas nozarēm. Bioloģiskās ražošanas rīcības plāns sniedz rīkus un idejas līdzsvarotas nozares izaugsmes nodrošināšanai. Šī attīstība tiks atbalstīta, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku, pētniecību un inovāciju, kā arī ciešo sadarbību ar galvenajiem ES, valsts un vietējā mēroga dalībniekiem.”

Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Virgīnijs Sinkēvičs: “Palīdzot uzturēt augšņu veselību, samazinot gaisa un ūdens piesārņojumu un uzlabojot biodaudzveidību, bioloģiskā lauksaimniecība dod labumu videi. Tajā pašā laikā, pēdējā desmitgadē pieprasījumam pieaugot straujāk par piedāvājumu, bioloģiskās ražošanas nozare tās dalībniekiem nodrošina saimniecisku labumu. Jaunais bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāns būs izšķirīgs instruments, ar kuru iezīmēt ceļu uz 25 % mērķrādītāja sasniegšanu attiecībā uz bioloģiski apsaimniekotu lauksaimniecības zemes platību un panākt ievērojamu pieaugumu bioloģiskās akvakultūras nozarē, kā tas prasīts Biodaudzveidības stratēģijā un stratēģijā “No lauka līdz galdam”. Papildus tam bioloģisko akvakultūru veicinās jaunās stratēģiskās vadlīnijas ES akvakultūras ilgtspējīgai attīstībai, kuras Komisija drīzumā pieņems.

Konteksts

Laikā no 2020. gada septembra līdz novembrim norisinājās sabiedriskā apspriešana, kurā no ieinteresētajām personām un pilsoņiem saņemtas pavisam 840 atbildes, un apspriešanās rezultāti ir ņemti vērā rīcības plānā.

Plāns ir viena no iniciatīvām, kas izziņota 2020. gada maijā publicētajā stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā. Šīs divas stratēģijas tika publiskotas saistībā ar Eiropas zaļo kursu, un to mērķis ir atvieglot pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām un pievērsties galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloņiem.

2020. gada decembrī publicētajos dalībvalstīm adresētajos ieteikumos par to KLP stratēģiskajiem plāniem Komisija iekļāva 25 % mērķrādītāju, kas Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam jāsasniedz attiecībā uz bioloģiskajai ražošanai atvēlēto lauksaimniecības zemes platību. Dalībvalstis ir aicinātas savos KLP plānos noteikt šā mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgās nacionālās mērķvērtības. Tad dalībvalstis, pamatojoties uz vietējiem apstākļiem un vajadzībām, skaidros, kā tās plāno sasniegt šo mērķrādītāju, izmantojot KLP instrumentus.

Komisija 2018. gadā nāca klajā ar priekšlikumiem par KLP reformu ar mērķi ieviest elastīgāku, uz sniegumu un rezultātiem orientētu pieeju, kurā ņemti vērā vietējie apstākļi un vajadzības, un vienlaikus palielināt ES līmeņa ieceres attiecībā uz ilgtspēju. Jaunās KLP centrā ir deviņi mērķi, uz kuru pamata ES valstis izstrādās savus KLP stratēģiskos plānus.

Sīkāka informācija

Rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai

Jautājumi un atbildes: darbības bioloģiskās ražošanas atbalstam

Faktu lapa par bioloģiskās ražošanas nozari

No lauka līdz galdam

Biodaudzveidības stratēģija

Īsumā par bioloģisko lauksaimniecību

Kopējā lauksaimniecības politika

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 25. marts