Jautājumi un atbildes par kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu 2021.–2027. gadam

2021.–2027. gadā ES kohēzijas politikas galvenais mērķis joprojām būs veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo konverģenci, izmantojot ilgtspējīgu konkurenci, pētniecību un inovāciju, digitālo pāreju, kā arī Eiropas zaļā kursa mērķus, un iedzīvināt Eiropas sociālo tiesību pīlāru.

Jaunais tiesību akts nostiprina atbalstu veselības sistēmu sagatavotībai un ļauj labāk izmantot kultūras un tūrisma potenciālu, ko smagi skārusi nesenā krīze. Tas arī sniedz atbalstu darba ņēmējiem un pasākumiem, kas risina jauniešu bezdarba un bērnu nabadzības problēmu.

Turklāt salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu dalībvalstīm būs lielāka elastība jebkurā plānošanas perioda brīdī pārvirzīt resursus starp fondiem. Tas dos arī lielāku elastību nelielu darbību pakāpeniskā īstenošanā, kas dalībvalstīm pavērs vairāk iespēju realizēt nepabeigtas darbības no 2014.–2020. gada programmām.

Kohēzijas politika tagad ievieš arī pilnvērtīgu mehānismu reaģēšanai uz krīzēm nākotnē; tas ļautu veikt pagaidu pasākumus, proti, izmantot līdzekļus, lai reaģētu uz ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem. Ja turpmākajos gados Savienība piedzīvotu vēl citus satricinājumus, mehānismu varēs iedarbināt zibenīgi. Tādējādi Komisijai būs iespēja ieviest pagaidu pasākumus, kuri palīdzēs pārvarēt šādus ārkārtējus un neparastus apstākļus.

Kādi ir nākamie soļi pēc tiesību aktu kopuma (KNR, Interreg, ERAF/KF, TPF, ESF+) pieņemšanas? 

Tiesību aktu kopums stāsies spēkā 1. jūlijā. Pēc tam nekavējoties tiks pieņemti daži īstenošanas akti, kuros būs sīki izklāstīts, kādi resursi ir pieejami katrai dalībvalstij un reģionu kategorijai. Tas pavērs ceļu plānošanas dokumentu iesniegšanai un pieņemšanai dalībvalstīs un reģionos.

 

KOPĪGO NOTEIKUMU REGULA (KNR) 

Kas ir Kopīgo noteikumu regula? 

Kopīgo noteikumu regulā (KNR) ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ES dalītās pārvaldības fondiem. 2021.–2027. gada periodā tā aptver astoņus fondus: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Kohēzijas fondu (KF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF), Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu un Iekšējās drošības fondu.

Kādas galvenās jomas atbalstīs turpmākās kohēzijas politikas programmas? 

ERAF, ESF+, Kohēzijas fonds (un EJZAF) atbalstīs piecus politikas mērķus. Tie būs vērsti uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, ciešāk savienotu, iekļaujošāku un sociālāku Eiropu un Eiropu, kas ir tuvāka tās iedzīvotājiem. Konkrēti klimata mērķi ir noteikti ERAF (30 %) un Kohēzijas fondam (37 %) līdz ar īpašu pielāgošanās mehānismu, kas palīdzēs šos mērķus uzraudzīt un sasniegt. Turklāt TPF atbalstīs pielāgošanos pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam, kā paredzēts Eiropas zaļajā kursā un nesen apstiprināts Eiropas Klimata aktā.

Kādas ir izmaiņas KNR 2021.–2027. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu? 

KNR ir kļuvusi vieglāk pielāgojama, veicot starpposma pārskatīšanu, kas ļaus piešķirt dažas elastīguma summas. Mērķis ir panākt, lai dalībvalstis un reģioni varētu ātrāk mobilizēt ES resursus neparedzētu problēmu gadījumā.

Vienlaikus dalībvalstīm jānodrošina veicinoši nosacījumi, izveidojot vispārējo un nozarisko satvaru, kas nodrošinātu ES atbalsta efektivitāti. Lai maksimāli izmantotu piešķirtos līdzekļus, dalībvalstīm šie nosacījumi ir jāizpilda visā plānošanas periodā.

Konkrēti, viens no veicinošajiem horizontālajiem nosacījumiem prasa, lai dalībvalstis izveidotu efektīvus mehānismus, kas nodrošina, ka KNR programmas īsteno saskaņā ar ES Pamattiesību hartu. Gadījumā, ja šos nosacījumus neievēro, Komisija neapmaksā attiecīgos dalībvalstu iesniegtos atlīdzības pieprasījumus.

KNR arī ir daudz vienkāršāka. Likumdevēji panākuši vienošanos par aptuveni 75 vienkāršošanas pasākumiem, ko ierosinājusi Komisija. Tādējādi astoņiem dalītās pārvaldības fondiem (KNR) būs tikai viens noteikumu kopums, kas atvieglos ES fondu programmu vadītāju darbu un palielinās sinerģiju, piemēram, starp Kohēzijas fondu un AMIF attiecībā uz migrantu vietējo integrācijas stratēģiju izstrādi.

Būs arī mazāk pārbaužu programmām, ar kurām ir veiksmīga iepriekšējā pieredze, un lielāka paļāvība uz valstu sistēmām. Lai izvairītos no dubultas pārbaudes, tiek paplašināts “vienotas revīzijas” princips.

Kā nodrošina sinerģijas ar citiem ES fondiem?

2021. līdz 2027. gada periodā stratēģiskās plānošanas process veicina sinerģijas starp dažādiem ES instrumentiem, identificējot kopīgos mērķus un kopīgās darbības jomas dažādu programmu starpā.

Konkrēti, dalībvalstīm un Komisijai jāveicina koordinācija, savstarpēja papildināšanās un saskaņa starp KNR fondiem^[1], kā arī starp citiem Savienības instrumentiem un KNR fondiem. Tas nozīmē, ka vajadzīgi gan stratēģiska, gan īstenošanas līmeņa koordinācijas mehānismi, kas nepieļaus dublēšanos dažādo instrumentu plānošanas un īstenošanas laikā. Partnerības nolīgumā tam atvēlēta īpaša sadaļa.

KNR paredz vienkāršotus mehānismus tādu projektu atbalstam, kuri nav atlasīti saskaņā ar citiem ES instrumentiem budžeta līdzekļu trūkuma dēļ un kam piešķirts izcilības zīmogs, kā arī projektiem, kas atlasīti saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” līdzfinansētajām partnerībām un institucionalizētajām partnerībām.

Turklāt resursu brīvprātīgu pārvietošanu attiecīgās dalībvalsts labā no jebkura fonda uz jebkuru citu, kas ir dalītajā pārvaldībā, vai uz jebkuru tieši vai netieši pārvaldītu instrumentu arī regulē KNR.

Kas ir jauns attiecībā uz līdzfinansējuma likmēm? 

Līdzfinansējuma likmes (procentuālā daļa no ES ieguldījumiem, ko dalībvalstis var saņemt) pieaug. Jaunā likme ir 40 % vairāk attīstītiem reģioniem, 50 % vairāk attīstītiem reģioniem, kuri bija pārejas reģioni vai kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju periodā no 2014. līdz 2020. gadam bija mazāks par 100 %, 60 % pārejas reģioniem, 70 % pārejas reģioniem, kas 2014.–2020. gadā bija mazāk attīstīti, 85 % mazāk attīstītiem reģioniem.

Kā tiks ievērots partnerības princips?

Reģionālās un vietējās pašvaldības, kā arī sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un līdztiesības iestādes tiks iesaistītas partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un ar uzraudzības komiteju starpniecību piedalīsies programmu īstenošanā. Joprojām piemēro Eiropas Rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, kas pieņemts periodam no 2014. līdz 2020. gadam.

Saskaņā ar ESF+ visām dalībvalstīm ir jāatbalsta sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošana, šim jautājumam piešķirot atbilstošu ESF+ resursu summu. Dalībvalstīm, kurām izdoti attiecīgi konkrētai valstij adresēti ieteikumi, ir pienākums piešķirt vismaz 0,25 %.

Vai dalībvalstis jau gatavo savas 2021.–2027. gada programmas? 

Jā, dalībvalstis jau strādā ar saviem plānošanas dokumentiem. Komisija ir pilnībā iesaistījusies neoficiālā dialogā ar tām un ir gatava turpināt šo sadarbību. Komisijas dienesti regulāri sniedz atsauksmes par dokumentu projektu daļām.

 

EIROPAS REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS FONDS (ERAF) UN KOHĒZIJAS FONDS (KF) 

Kas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds? 

ERAF galvenais mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, novēršot nelīdzsvarotību starp tās reģioniem.

Kohēzijas fonda mērķis ir samazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības, veicot ieguldījumus vides un Eiropas transporta tīklos (TEN-T) transporta infrastruktūras jomā. Tas attiecas uz dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju periodā no 2015. līdz 2017. gadam bija mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja. 2021.–2027. gadā tās ir Bulgārija, Čehija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

ERAF un Kohēzijas fonds kopā ar Eiropas Sociālo fondu un jaunizveidoto Taisnīgas pārkārtošanās fondu veido ES kohēzijas politikas fondus.

Kādas investīcijas tiks segtas no ERAF un KF? 

Abi fondi ES reģionos ieguldīs 274 miljardus EUR (attiecīgi ERAF 226 miljardus EUR un KF 48 miljardus EUR). ERAF investīcijas koncentrē uz vairākām galvenajām prioritārajām jomām saskaņā ar “tematisko koncentrāciju”: inovācija un pētniecība, digitālā programma, atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), videi un oglekļa nulles emisiju ekonomikai.

Kohēzijas fonds atbalstīs vides infrastruktūru un prioritārus ES projektus Eiropas transporta tīklos. Tas aptvers arī energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas izmantošanas vai ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projektus, kas sniedz nepārprotamus ieguvumus vides jomā. 2014.–2020. gada projektu piemēri ir atrodami Komisijas REGIO ĢD tīmekļa vietnē.

Kā ERAF atbalstīs ES pilsētas? 

ERAF īpašu uzmanību pievērš ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem ir paredzēti šādiem caurviju pasākumiem. Turklāt Eiropas pilsētiniciatīvas ietvaros pilsētas var apvienot spēkus, lai izstrādātu inovatīvas pieejas pilsētu problēmu risināšanai.

Kā tiks aprēķināts ERAF un KF piešķīrums reģioniem? 

ERAF un Kohēzijas fonda piešķīrums katram reģionam būs atkarīgs no plānošanas procesa iznākuma, t. i., padziļinātas attīstības vajadzību, potenciāla, konkrētām valstīm adresēto ieteikumu, ko Eiropas pusgada ietvaros sniegusi Eiropas Savienība, un sociālekonomiskā konteksta.

Kā ERAF un KF atbalstīs mērķi līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu?  

Pateicoties tematiskajai koncentrācijai, vismaz 30 % no ERAF piešķīruma un 37 % no KF piešķīruma tiks atvēlēti klimata mērķrādītāju sasniegšanai ar visaptverošu mērķi atbalstīt pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku. Šajā kontekstā ERAF koncentrēsies uz atbalstu mazoglekļa Eiropai un veicinās tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu. Tas jo īpaši nozīmē atbalstīt energoefektivitāti un atjaunojamo enerģiju, dažādot no energoietilpīgām nozarēm atkarīgus reģionus un stimulēt iniciatīvas, kas vērstas uz taisnīgu pārkārtošanos visiem. Attiecībā uz mobilitāti kohēzijas politika un jo īpaši ERAF centīsies atbalstīt sekmīgu pāreju uz alternatīvām degvielām.

Kā ERAF atbalstīs ES digitālo programmu?  

ERAF investīcijas būs vērstas uz uzņēmumiem un iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu digitalizāciju un ātrdarbīgas platjoslas izvēršanu. Atbalsts tiks sniegts tur, kur tas visvairāk vajadzīgs, t. i., rajonos, kur ir vāja digitālo tehnoloģiju apguve vai tās nav vispār, vai kur platjoslas piekļuve ir ļoti lēna vai ļoti dārga, vai kur nav pietiekama komerciālā potenciāla, lai piesaistītu privātos ieguldītājus.

Kādas ir izmaiņas ERAF un KF salīdzinājumā ar 2014.–2020. gadu? 

Galvenās izmaiņas ir šādas:

• pateicoties tematiskajai koncentrācijai, investīcijas ir vērstas uz kritiski svarīgām prioritātēm, ko iemieso zaļa, digitāla un inovatīva Eiropa,
• atbalstu nesaņem darbības ar ierobežotu Savienības prioritātēm pievienoto vērtību. Izņemot atsevišķas un ar nosacījumiem pamatotas atkāpes, šādas darbības ir, piemēram, atkritumu apglabāšana poligonos vai ieguldījumi cietajā fosilajā kurināmajā,
• uzsvars uz atbalstu teritorijām ar īpašām attīstības problēmām, to vidū lauku apvidiem, rajoniem, kur vērojama demogrāfiskā lejupslīde un ir nelabvēlīgi dabas apstākļi, un tālākiem reģioniem,
• integrējot esošos pilsētām un mazpilsētām domātos instrumentus, Eiropas pilsētiniciatīva nodrošinās saskaņotu pieeju pilsētu teritorijām,
• starpreģionālās investīcijas inovācijā apvienos reģionus, lai attīstītu izcilību pētniecībā un inovācijā.
• Kohēzijas fonds turpinās atbalstīt projektus vides un transporta jomā. Tas aptvers investīcijas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un ir labvēlīgas videi, īpašu uzmanību pievēršot atjaunojamajai enerģijai.

 

INTERREG

Kas ir Interreg? 

Eiropas teritoriālā sadarbība (ETS), ko labāk pazīst kā “Interreg” ir viens no diviem kohēzijas politikas mērķiem un nodrošina pamatu kopīgu darbību īstenošanai un politikas risinājumu apmaiņai starp valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībniekiem no dažādām dalībvalstīm. Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) vispārējais mērķis ir veicināt saskaņotu ekonomisko, sociālo un teritoriālo attīstību Savienībā kā vienotā kopumā.

Interreg ir veidota ap četrām sadarbības sfērām: pārrobežu (Interreg A), transnacionālā (Interreg B), starpreģionu (Interreg C) un tālāko reģionu integrācija kaimiņu vidē (Interreg D)

Interreg 6. paaudze, kuras budžets ir 8 miljardi EUR, turpinās atbalstīt sadarbību starp reģioniem, iedzīvotājiem un ekonomikas dalībniekiem pāri to attiecīgajām sauszemes un jūras robežām.

Kādas ir galvenās izmaiņas Interreg 2021.–2027. gada periodā salīdzinājumā ar pašreizējo plānošanas periodu? 

Pirmo reizi īpašs piešķīrums tiks atvēlēts, lai stiprinātu tālāko reģionu sadarbību ar to kaimiņreģioniem, piemēram, Karību jūras reģioniem, un veicinātu ekonomiskās attiecības starp reģionālajiem partneriem un to savstarpējo attīstību.

Turpināsies arī starpreģionālā sadarbība, kuras mērķis ir veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu un spēju veidošanu, izmantojot īpašu programmu kopu: Interreg Europe , Urbact , Interact  un ESPON .

Tikpat svarīgi ir tas, ka PEACE PLUS programma 2021.–2027. gada plānošanas periodā turpinās ERAF finansētās PEACE programmas darbu, lai atbalstītu mieru un samierināšanos starp Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabaliem. To nodrošina ziemeļu-dienvidu sadarbība saskaņā ar Lielās piektdienas vienošanos, kas ir pamats miera procesam Ziemeļīrijā.

Arī teritoriālā sadarbība tiks racionalizēta, jo sevišķi izmantojot vienkāršošanas pasākumus, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu.

Arī sadarbības pārvaldību pie ārējām robežām tagad pārvalda Interreg saskaņā ar dalītu pārvaldību un apvienojot atbalstu no ERAF un ES ārējiem instrumentiem (Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI)).

 

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+);

Kas jauns Eiropas Sociālā fonda Plus regulā?

Jau 60 gadus Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir galvenais ES finanšu instruments ieguldījumiem cilvēkos, tas ES iedzīvotājiem palīdz atrast labāku darbu un nodrošina taisnīgākas darba iespējas visiem.

Tādā pašā garā galvenais ES fonds, kas investēs cilvēkos, būs jaunais Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+). Tas būs galvenais finanšu instruments Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, darbvietu atbalstam, kā arī taisnīgas un sociāli iekļaujošas sabiedrības izveidei. Tāpat fonds nodrošinās dalībvalstīm tik ļoti nepieciešamos resursus sabiedrības un ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa krīzes. Ar 99,3 miljardu EUR budžetu (faktiskajās cenās) 2021.–2027. gadam dalībvalstis šo naudu var izmantot, lai radītu un aizsargātu darba iespējas, veicinātu sociālo iekļaušanu, mazinātu nabadzību, arī apkarojot bezpajumtniecību, un dotu darbiniekiem prasmes, kas vajadzīgas zaļajai un digitālajai pārejai. Te ietvertas arī vērienīgākas prasības dalībvalstīm investēt jauniešos un risināt bērnu nabadzības problēmu.

Nākotnē ESF+ prioritātes būs vēl ciešāk saskaņotas ar ieteikumiem un valstu analīzi saistībā ar Eiropas pusgadu — ES ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas sistēmu. ESF+ arī palīdzēs dalībvalstīm sasniegt progresu attiecībā uz 2030. gada ES pamatmērķiem nodarbinātības, prasmju un nabadzības mazināšanas jomā, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, pīlāra principus padarot par realitāti uz vietas.

ESF+ regula ir esošā Eiropas Sociālā fonda (ESF), Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI), Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (EAFVP) un Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) apvienošanas rezultāts. Tas ir būtisks solis ceļā uz spēkā esošo noteikumu racionalizēšanu un vienkāršošanu visos fondos, un tas palīdzēs uzlabot ES finansējuma ietekmi.

Visbeidzot, jaunajā regulā ir īpašs pants par saiti starp ESF+ un Pamattiesību hartu. Šajā pantā ietvertas mijnorādes uz atteicīgiem KNR noteikumiem nolūkā palielināt informētību par Hartu. Tas uzsver, ka visas darbības būtu jāatlasa un jāīsteno, ņemot vērā Hartu, un atsaucas uz KNR noteikumiem par sūdzībām, kur Hartas pārkāpumi būtu jāņem vērā, nosakot korektīvos pasākumus.

Kāds būs nākamais ESF+ budžets salīdzinājumā ar pašreizējo?

Komisija ierosina ESF+ 2021.–2027. gada periodam no ES budžeta piešķirt 99,3 miljardus EUR (faktiskajās cenās). Tādējādi ESF+ īpatsvars kopējā kohēzijas politikas budžetā no pašreizējiem struktūrfondos atvēlētajiem 23 % palielinās līdz 27 %.

Cik liels finansējums piešķirts katram ESF+ komponentam?

99,3 miljardus EUR lielā kopsumma ietver 98,5 miljardus EUR no ESF+, kuri ir dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm, un 762 miljonus EUR no nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas (EaSI), kurus tieši pārvalda Komisija.

Lai risinātu konkrētās problēmas, kas ES ekonomikas un sociālās politikas koordinēšanas sistēmas – Eiropas pusgada – ietvaros atzīmētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, katrai dalībvalstij no savas ESF+ daļas tam jāpiešķir atbilstoša summa.

Lai atbalstītu vismazāk aizsargātos un nodrošinātu pārtiku un pamata materiālo palīdzību, dalībvalstīm turklāt vismaz 25 % no minētās summas jāpiešķir sociālās integrācijas veicināšanai un vismaz 3 % – cīņai pret materiālo nenodrošinātību, un nepārprotami jātiecas šo atbalstu palielināt vismaz līdz 4 %.

Lai ieguldītu jauniešos, dalībvalstīm, kurās ir īpaši augsti NEET rādītāji (rādītājs, kas ilustrē cik daudz ir jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu), vismaz 12,5 % no piešķirtajiem ESF+ fondiem būs jāatvēl jauniešu nodarbinātības atbalstam. Visām pārējām dalībvalstīm jānodrošina, ka piešķirtā summa ir atbilstoša, lai ieguldītu jauniešos.

Līdzīgā veidā, lai ieguldītu bērnos, dalībvalstīm, kurās bērnu nabadzības līmenis pārsniedz ES vidējo rādītāju, bērnu nabadzības mazināšanai būtu jāizmanto vismaz 5 % no saviem ESF+ līdzekļiem. Lai mērķtiecīgi apkarotu bērnu nabadzību, visām pārējām dalībvalstīm tam ir jāpiešķir atbilstoša summa, un tas ir svarīgi arī tādēļ, lai varētu īstenot nesen pieņemto Eiropas Garantiju bērniem.

Komisija tieši pārvaldīs 762 miljonu EUR vērto nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) sadaļu, kas atbalsta uz gūtajām atziņām balstītas politikas veidošanu, sociālo jomu un jaunu ceļu meklēšanu sociālās iekļaušanas, nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes un prasmju jomā.

Turklāt ESF+ aicina ikvienu dalībvalsti sociālo inovāciju savās programmās atbalstīt ar atsevišķu prioritāti un piešķir īpašu, 197 miljonu EUR lielu budžetu starptautiskai sadarbībai, kas atbalsta inovatīvu pieeju izvēršanu.

Visbeidzot, tālākie reģioni un mazapdzīvoti ziemeļu reģioni saistībā ar tos skarošajiem ierobežojumiem, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanos un nošķirtību, īpašā ESF+ atbalsta veidā saņems 531 miljonu EUR.

Kādi ir ESF+ mērķi?

Galvenais ESF+ mērķis ir veicināt sociāli atbildīgāku Eiropu un sekmēt augšupēju ekonomisko un sociālo konverģenci visā Eiropā. Tas iecerēts, lai uzlabotu nodarbinātības iespējas, paaugstinātu dzīves līmeni, veicinātu darbaspēka mobilitāti un palielinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. ESF+ palīdzēs īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ar to saistīto rīcības plānu.

ESF+ ieguldīs trijās galvenajās jomās, un tās ir:

• darba tirgu efektivitāte un vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai nodarbinātībai;
• izglītības un apmācības kvalitāte un piekļūstamība;
• sociālā iekļaušana, neaizsargātu personu veselība un nabadzības, it sevišķi bērnu nabadzības, apkarošana, kā arī bezpajumtnieku jautājums.

Ar visiem ieguldījumiem ESF+ popularizēs tādus horizontālos principus kā dzimumu līdztiesība, pamattiesību ievērošana, iespēju vienlīdzība un nediskriminēšana.

Turklāt ESF+ finansējums palīdzēs īstenot Eiropas pusgada ietvaros noteiktās nodarbinātības pamatnostādnes un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Kā tiks stiprināta saikne starp ESF+ un Eiropas pusgada procedūru?

Eiropas pusgads ir ES sociālās un ekonomikas politikas koordinēšanas sistēma. Jaunais ESF+ paredz, ka saikne starp Eiropas pusgadu un ESF+ ieguldījumiem būs vēl ciešāka nekā 2014.–2020. gada ESF ietvaros. ESF+ plānošanas sākumpunkts būs Eiropas pusgadā pieņemtie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, kā arī citas svarīgas rīcībpolitiskas problēmas, kuras kopīgi apzinājušas Komisija un dalībvalstis. Lai risinātu šīs problēmas un ņemtu vērā minētos ieteikumus, dalībvalstīm būs jāpiešķir atbilstoša summa no saviem ESF+ resursiem.

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumi labi risina konkrētajai valstij raksturīgās rīcībpolitiskās problēmas, prioritātes tiks noteiktas divos svarīgos posmos: plānošanas perioda sākumā un programmu vidusposma pārskatīšanas laikā. Uzraudzība tiks veikta Eiropas pusgada ikgadējā cikla ietvaros un programmu uzraudzības komitejās.

Vai ESF+ saglabās mērķtiecīgu atbalstu jauniešu nodarbinātībai?

Jaunais ESF+ pamatojas uz darbu, kas paveikts ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu un ESF: tie abi ir galvenie shēmas “Garantija jauniešiem” finansēšanas instrumenti 2014.–2020. gadā. “Garantija jauniešiem” ir palīdzējusi uzlabot dzīvi vairāk nekā 31 miljonam jauniešu visā Eiropā, un kopš 2014. gada tajā ik gadu iesaistās vairāk nekā 5 miljoni jauniešu. 

ES turpinās atbalstīt jauniešu nodarbinātību, izmantojot jauno ESF+. Dalībvalstīm, kurās NEET rādītāji (rādītājs, kas ilustrē cik daudz ir jauniešu, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) ir augstāki nekā vidēji ES, vismaz 12,5 % no tām piešķirtās dalītajā pārvaldībā esošās ESF+ fondu kopsummas būs jāatvēl jauniešu nodarbinātības atbalstam. Visām pārējām dalībvalstīm jauniešu nodarbinātība jāatbalsta ar pienācīgu apjomu savu ESF+ resursu. Atbalsts var ietvert, piemēram, relevantu nodarbinātības pakalpojumu izstrādāšanu, lai veicinātu jauniešu integrēšanos darba tirgū.

Kāda būs ESF+ nozīme trešo valstu valstspiederīgo integrācijā?

Komisija ir apņēmusies atbalstīt dalībvalstu centienus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ilgtermiņa integrāciju. Trešo valstu valstspiederīgie, migranti un migrantu izcelsmes personas plašākā mērogā gūs labumu no ESF+ ieguldījumiem izglītībā, nodarbinātībā un iekļaušanas pasākumos. Turklāt ESF+ līdz ar citiem fondiem, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), apkaros diskrimināciju un nevienlīdzību.

ESF+ regulā iekļauts īpašs mērķis saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, kā arī uzraudzības rādītājs.

Kā ESF+ ietekmēs nesen pieņemtā Kopīgo noteikumu regula?

Kopīgo noteikumu regula (KNR) iedibina pamatnoteikumus attiecībā uz vairumu dalītās pārvaldības fondu, arī ESF+.

Kopīgo noteikumu regulā paredzētās noteikumu izmaiņas, kas pozitīvi ietekmēs ESF+, ir šādas:

• lielāka elastība septiņu gadu laikposmā. Sākotnējie piešķīrumi ir paredzēti līdz 2025. gadam. Piešķīrumi par pēdējiem diviem gadiem tiks veikti, pamatojoties uz vidusposma pārskatu, kurā ņemtas vērā sociālekonomiskās situācijas izmaiņas dalībvalstīs;
• saskanīgāks un stratēģiskāks programmu saturs, arī tāpēc, ka dalībvalstu vadošās iestādes un Komisija ESF+, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda vajadzībām izmantos kopēju programmu veidni;
• elektroniska datu pārraidīšana arī turpmāk, jo tā ievērojami mazina administratīvo slogu;
• dažādu pārvaldības un kontroles sistēmas struktūru uzdevumi un atbildība izklāstīta skaidrāk;
• administratīvais slogs atvieglots, ievērojami samazinot pārbaužu un revīziju skaitu, bet saglabājot spēkā esošos pasākumus, ar ko novērš, ka finansējums varētu tikt izmantots nepareizi.

 

TAISNĪGAS PĀRKĀRTOŠANĀS FONDS (TPF)

Kas ir Taisnīgas pārkārtošanās fonds?

TPF ir jauns kohēzijas politikas fonds ar 19,2 miljardu EUR lielu kopējo budžetu, kurā 8,4 miljardi EUR (faktiskajās cenās) ir no daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un 10,8 miljardi EUR – no NextGenerationEU. TPF ir svarīgs Eiropas zaļā kursa elements. Tas ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pirmais pīlārs, kura uzdevums ir smagāk skartajos reģionos un nozarēs uzņemties daļu sociālekonomisko izmaksu, kas rodas līdz ar pāriešanu uz klimatneitrālu ekonomiku. No TPF var finansēt plašu pasākumu klāstu, kuru galvenais mērķis ir dažādot ekonomiku un palīdzēt cilvēkiem pielāgoties mainīgajam darba tirgum.

Vai TPF regula ietilpst šajā tiesību aktu paketē? 

TPF regulu Eiropas Parlaments, apstiprinot 2021. gada 3. martā paziņoto 2020. gada decembra vienošanos ar Padomi, pieņēma jau 2021. gada 18. maijā. Tomēr nupat pieņemtā tiesību aktu pakete ir nepieciešama, lai TPF varētu pilnvērtīgi darboties. It īpaši tas sakāms par Kopīgo noteikumu regulu, kas reglamentē vairākus svarīgus horizontālos principus, kuri attiecas arī uz TPF.

Kā tiek noteikts TPF piešķīrumu apjoms?

Šā finansējuma piešķīrumus dalībvalstis saņem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuros ņem vērā: pārkārtošanās problēmu mērogu visaugstākās oglekļietilpības reģionos, kuri rada siltumnīcefekta gāzes; sociālo problemātiku, kuru nosaka potenciālā darbvietu zaudēšana un tas, ka strādājošajiem jāpārkvalificējas; dalībvalstu ekonomiskās attīstības līmeni un ar to saistītās ieguldījumu spējas.

Pamatojoties uz šo Komisijas sākotnēji ierosināto metodiku, likumdevējiestādes ir vienojušās noteikt valstu piešķīrumus nominālā izteiksmē. 

Kā tiks izvēlētas teritorijas, kurām piešķirt TPF finansējumu? 

Teritorijas tiks izvēlētas sarunās, kuras katra dalībvalsts un Komisija risinās taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu apstiprināšanas gaitā. Komisija savos 2020. gada ziņojumos par valstīm, konkrēti, D pielikumā ir izklāstījusi sākotnējo viedokli par katras dalībvalsts prioritārajām teritorijām, un minētais viedoklis pamatojas uz šādiem kritērijiem: siltumnīcefekta gāzu emisiju un fosilo kurināmo ieguves intensitāte; ietekme uz nodarbinātību reģionā (potenciāls darbvietu zudums); reģiona spēja izturēt ietekmi, ko radīs pāriešana uz klimatneitrālu ekonomiku.

Kas būs TPF finansējuma saņēmēji un taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu īstenotāji: dalībvalstis vai reģioni? 

Tāpat kā kohēzijas politikā, lēmumu par to, kurš pārvaldības līmenis būtu vispiemērotākais, pieņem dalībvalstis.

No kurienes nāks TPF līdzekļi? 

7,5 miljardi EUR būs no jaunās 2021.–2027. gada DFS un 10 miljardi EUR – no NextGenerationEU. Dalībvalstis var nolemt šīs summas papildināt ar līdzekļu pārvietojumiem no ERAF un ESF+. Šādi pārvietojumi ir pilnībā brīvprātīgi un nedrīkst pārsniegt nedz trīskāršotu TPF atbalsta summu, kas piešķirts no DFS sadaļas, nedz 20 % no valsts piešķīruma ERAF un ESF+ satvarā.

Vai taisnīgas pārkārtošanās reģioni varēs piekļūt arī citam ES finansējumam?

Piekļuve TPF nekādā veidā neierobežo reģiona piekļuvi citiem ES fondiem, to vidū citiem kohēzijas politikas fondiem (ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondam).

Taisnīgas pārkārtošanās reģioniem, t. i., tiem, kas noteikti taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos, ir pieejami divi papildu instrumenti: īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma InvestEU satvarā un īpašs publiskā sektora aizdevumu mehānisms. TPF un minētie divi instrumenti kopā veido Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas ir svarīgs zaļā kursa investīciju plāna elements, kura mērķis ir mobilizēt 65–75 miljardus EUR, lai palīdzētu pārkārtošanās visvairāk skartajiem reģioniem dažādot ekonomiku un darba ņēmējiem šajos reģionos pielāgoties ekonomikas pārmaiņām.

Kāda ir TPF līdzfinansējuma likme?

Līdzfinansējuma likme būs atkarīga no teritorijas, kurā notiks vairums attiecīgo ieguldījumu un darbību. Šī likme būs 85 % mazāk attīstītiem reģioniem, 70 % pārejas reģioniem un 50 % vairāk attīstītiem reģioniem (t. i., augstāka nekā ERAF likme pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem).

Kādi varētu būt TPF līdzekļus saņēmušu reģionu vai projektu piemēri? 

TPF galvenokārt nodrošinās dotācijas reģioniem, kuros daudz cilvēku strādā ogļu, lignīta, degslānekļa un kūdras ražošanā, vai reģioniem, kuros darbojas siltumnīcefekta gāzu ziņā intensīvas nozares. Piemēram, tas atbalstīs darba ņēmējus, kas apgūst darba tirgū vajadzīgas jaunas prasmes un iemaņas, MVU, mikrouzņēmumus un jaunuzņēmumus, kuri paver jaunas ekonomiskās iespējas radīt darbvietas šajos reģionos. Turklāt tas atbalstīs ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai pārietu uz tīru enerģētiku, piemēram, ieguldījumus energoefektivitātē un zaļajā mobilitātē.

Vai no TPF tiks atbalstīti gāzes projekti? 

No TPF netiks atbalstīti ieguldījumi, kas saistīti ar gāzes vai citu fosilo kurināmo ieguvi, pārstrādi, transportēšanu, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu.

Kas ir zaļais atlīdzības mehānisms? 

Likumdevējiestādes ir vienojušās par zaļās atlīdzības mehānismu kā par stimulu taisnīgas pārkārtošanās reģioniem paātrināt pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku.

Likumdevējiestādes ir vienojušās arī par to, ka ja līdz 2024. gada 31. decembrim kļūs pieejami papildu finanšu resursi, tos dalībvalstīm sadalīs saskaņā ar pašreizējo proporciju. Tomēr pēc 2024. gada 31. decembra sadales koeficientu koriģēs ar citu koeficientu, kas atspoguļo katras dalībvalsts panākto SEG procentuālo samazinājumu (to aprēķinās, agregējot samazinājumus visos NUTS 3. līmeņa reģionos valstī, kas saņem TPF atbalstu).

Kādā veidā kohēzijas politika atbalstīs lauku apvidus?

Kohēzijas politika atbalsta visu reģionu, arī lauku apvidu, ilgtspējīgu izaugsmi un līdzsvarotu attīstību. Atbalsta mērķis ir padarīt lauku apvidus par izaugsmes un nodarbinātības ziņā pievilcīgu un enerģijā kūsājošu dzīves telpu, kā arī ļaut tiem sarūpēt nepieciešamo infrastruktūru, mobilitātes risinājumus un pamatpakalpojumus.

2021.–2027. gada plānošanas periodā kohēzijas politika turpinās lauku apvidus atbalstīt ar ieguldījumiem digitālajā un zaļajā pārejā. Trīs ceturtdaļas no kohēzijas politikas ieguldījumiem ir paredzētas rīcībpolitiskajiem mērķiem, kuri reģionus, to vidū lauku apvidus, sagatavo divējādajai pārejai uz viedu, digitālu, modernu ekonomiku, kas ir arī klimatneitrāla un apritīga. Kohēzijas politika laikposmam pēc 2020. gada, jo īpaši saskaņā ar tās jauno teritoriālās politikas mērķi “tuvināt Eiropu iedzīvotājiem”, vēl vairāk veicinās vietējiem apstākļiem pielāgotus un vietējās problēmas risinošus ieguldījumus, kuru pamatā ir integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas un vietējo kopienu iesaistīšana.

Kāds atbalsts paredzēts tālākajiem reģioniem?

Tālākajiem reģioniem noteikta kohēzijas politikas paredzētā Savienības ieguldījuma augstākā likme – 85 %. Turklāt, lai ņemtu vērā šo reģionu īpatnības un attiecīgās papildu izmaksas, tiem būs pieejams palielināts īpašs papildu piešķīrums 1514 miljardu EUR apmērā (faktiskajās cenās). No šīs summas 1142 miljardi EUR tiks piešķirti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 372 miljardi EUR no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+). Lai tālākajiem reģioniem dotu maksimāla elastīguma iespēju, īpašo papildu piešķīrumu varēs izmantot arī jau pabeigtiem projektiem (atpakaļejoša spēka klauzula) un tas būs atbrīvots no tematiskās koncentrācijas prasībām. Izņēmuma kārtā tālākie reģioni ERAF ieguldījumus varēs izmantot, lai finansētu jaunas lidostas un to infrastruktūru un ienesīgus ieguldījumus vietējos uzņēmumos neatkarīgi no to lieluma.

Tālākie reģioni turklāt varēs izmantot īpašu Interreg sadaļu 316 miljonu EUR apmērā (faktiskajās cenās), kas paredzēta, lai stiprinātu tālāko reģionu sadarbību ar kaimiņos esošām trešām valstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām. Šis īpašais Eiropas teritoriālās sadarbības virziens veicinās ekonomisko apmaiņu starp reģionālajiem partneriem un to savstarpējo attīstību.

Plašāka informācija

Paziņojums presei IP/21/3058

 

 

[1] Tie ir kohēzijas politikas fondi (Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) un Kohēzijas fonds) un iekšlietu fondi (Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), Iekšējās drošības fonds (ISF) un Robežu pārvaldības un vīzu instruments (BMVI)), kā arī Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF).