Valsts atbalsts — Komisija apstiprina Latvijas pasākumus Starptautiskās lidostas “Rīga” rekapitalizācijai 39,7 miljonu eiro apmērā

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” rekapitalizācijai. Pasākumi tika apstiprināti saskaņā ar pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem.

Komisija priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kas atbild par konkurences politiku, sacīja: “Lidostas ir to uzņēmumu vidū, kurus koronavīrusa uzliesmojums ir skāris īpaši smagi. Ar šo pasākumu Latvija ieguldīs līdz 39,7 miljoniem eiro, lai stiprinātu Starptautiskās lidostas “Rīga” pašu kapitālu un atbalstītu uzņēmumu koronavīrusa uzliesmojuma ekonomisko seku pārvarēšanā. Tajā pašā laikā valsts atbalsts tiks saistīts ar vairākiem nosacījumiem nolūkā ierobežot pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Mēs turpinām cieši sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsta pasākumus var īstenot koordinēti un efektīvi saskaņā ar ES noteikumiem.”

Latvijas rekapitalizācijas pasākums

Starptautiskā lidosta “Rīga” ir uzņēmums, kas pilnībā pieder Latvijas valstij. Tās galvenā darbības joma ir aviācijas pakalpojumu sniegšana (gaisa kuģu, pasažieru un kravu apkalpošana), bet tā sniedz arī ar aviāciju nesaistītus pakalpojumus, piemēram, iznomā telpas, zemi un autostāvvietas. Starptautiskā lidosta “Rīga” cieta ievērojamus zaudējumus koronavīrusa uzliesmojuma un ceļošanas ierobežojumu dēļ, ko Latvijai un citām valstīm nācās noteikt, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Šie pasākumi apvienojumā ar ievērojamo pieprasījuma pēc ceļojumiem kritumu turpina pasliktināt uzņēmuma finansiālo stāvokli. Tādēļ pašlaik pastāv risks, ka Starptautiskā lidosta “Rīga” nespēs saglabāt savu dzīvotspēju, un tas nopietni ietekmēs Latvijas transporta savienojumu iespējas ar pārējo Eiropu un trešām valstīm.

Latvija saskaņā ar pagaidu regulējumu paziņoja Komisijai par valsts rekapitalizācijas pasākumiem Starptautiskās lidostas “Rīga” labā par summu līdz 39,7 miljoniem eiro, kas ietver:

• kapitāla iepludināšanu 35,2 miljonu eiro apmērā un
• atbrīvojumu no dividenžu maksājuma par 2019. finanšu gadu 4,5 miljonu eiro apmērā.

Komisija konstatēja, ka Latvijas paziņotais rekapitalizācijas pasākums atbilst LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam un ES pagaidu regulējuma nosacījumiem, jo īpaši šādiem:

• nosacījumi attiecībā uz iejaukšanās nepieciešamību, piemērotību un apmēru — pasākumi nepārsniegs minimumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Starptautiskās lidostas “Rīga” dzīvotspēju, un nepārsniegs kapitāla stāvokļa atjaunošanu pirms koronavīrusa uzliesmojuma;
• nosacījumi attiecībā uz valsts līdzdalības iegūšanu, atlīdzību un stimuliem pārtraukt līdzdalību uzņēmuma kapitālā — rekapitalizācijas atbalsts saglabās Starptautiskās lidostas “Rīga” dzīvotspēju, kuras maksātnespēja nopietni ietekmētu nodarbinātību un ekonomiku Latvijā. Latvija saņems atbilstošu atlīdzību par ieguldījumu, un pastāv papildu mehānismi, lai stimulētu Starptautisko lidostu “Rīga” atmaksāt valsts kapitālieguldījumu. Lai parādītu rekapitalizācijas instrumentu ietekmi, Latvija iesniedza finanšu prognozes līdz 2026. finanšu gadam, ko sagatavoja Starptautiskā lidosta “Rīga”. Tā arī apņēmās 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas izstrādāt ticamu valsts līdzdalības pārtraukšanas stratēģiju, ja vien valsts iejaukšanās apmērs līdz tam laikam nebūs samazināts zem 25 % no pašu kapitāla. Ja septiņus gadus pēc rekapitalizācijas atbalsta saņemšanas valsts atbalsts netiks atmaksāts, Komisijai tiks paziņots Starptautiskās lidostas “Rīga” pārstrukturēšanas plāns;
• nosacījumi attiecībā uz pārvaldību — kamēr valsts līdzdalība nav pilnībā pārtraukta, uz Starptautisko lidostu “Rīga” attiecas dividenžu un savu akciju atpirkšanas aizliegums, ja vien tas nav saistīts ar valsti. Turklāt tik ilgi, kamēr nav atlīdzināti vismaz 75 % no rekapitalizācijas pasākumiem, Starptautiskās lidostas “Rīga” vadības locekļiem piemēro stingru atalgojuma ierobežojumu, tostarp ir aizliegti prēmiju maksājumi. Šo nosacījumu mērķis ir stimulēt valsts līdzdalības pārtraukšanu, tiklīdz to ļaus ekonomiskā situācija;
• iegādes aizliegums — tik ilgi, kamēr nav atlīdzināti vismaz 75 % no rekapitalizācijas pasākumiem, Starptautiskajai lidostai “Rīga” principā nav atļauts iegādāties vairāk par 10 % līdzdalības konkurentos vai citos uzņēmumos, kuri darbojas tajā pašā darījumdarbības jomā;
• publiskā pārredzamība un ziņošana — Starptautiskajai lidostai “Rīga” būs jāpublicē informācija par saņemtā atbalsta izlietojumu, tostarp par to, kā ar saņemtā atbalsta izlietojumu tiek atbalstīta uzņēmuma darbība saskaņā ar ES un valsts saistībām, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārveidi.

Komisija secināja, ka rekapitalizācijas pasākumi ir samērīgi, piemēroti un vajadzīgi, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalstu tautsaimniecībā — pasākuma mērķis ir atjaunot Starptautiskās lidostas “Rīga” finansiālo stāvokli un likviditāti koronavīrusa pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā, vienlaikus saglabājot nepieciešamos aizsardzības pasākumus konkurences izkropļojumu ierobežošanai.

Pamatojoties uz to, Komisija apstiprināja pasākuma atbilstību ES valsts atbalsta noteikumiem.

Vispārīga informācija

Komisija ir pieņēmusi pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju maksimāli izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastīgumu, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar koronavīrusa uzliesmojumu. Pagaidu regulējumā, kas grozīts 2020. gada 3. aprīlī, 8. maijā, 29. jūnijā un 13. oktobrī un 2021. gada 28. janvārī, ir paredzēts šādu veidu atbalsts, ko var piešķirt dalībvalstis:

i) tiešās dotācijas, pašu kapitāla iepludināšana, selektīvas nodokļu priekšrocības un avansa maksājumi līdz pat 225 000 eiro vienam uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē, līdz pat 270 000 eiro vienam uzņēmumam, kas darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz pat 1,8 miljoniem eiro vienam uzņēmumam jebkurā citā nozarē, lai apmierinātu tā steidzamās likviditātes vajadzības. Turklāt dalībvalstis līdz pat 1,8 miljonu eiro apmērā (nominālvērtība) var piešķirt vienam uzņēmumam aizdevumus ar nulles procentu likmi vai aizdevumu garantijas, kas sedz 100 % riska, izņemot lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē un zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, kur piemēro attiecīgi 225 000 eiro un 270 000 eiro ierobežojumus vienam uzņēmumam;

ii) valsts garantijas aizdevumiem, kurus ņem uzņēmumi, lai panāktu, ka bankas turpina izsniegt aizdevumus klientiem, kuriem tie ir vajadzīgi. Šīs valsts garantijas var segt līdz pat 90 % riska aizdevumiem, no kuriem uzņēmumi varēs segt savus neatliekamos apgrozāmā kapitāla un investīciju izdevumus;

iii) subsidēti publiskie aizdevumi uzņēmumiem (prioritārais un pakārtotais parāds) ar izdevīgām procentu likmēm uzņēmumiem. No šiem aizdevumiem uzņēmumi varēs segt savus neatliekamos apgrozāmā kapitāla un investīciju izdevumus;

iv) nosacījumi bankām, kuras tiek izmantotas valsts atbalsta iepludināšanai reālajā ekonomikā, — proti, ka šāds atbalsts ir uzskatāms par tiešo atbalstu banku klientiem, nevis pašām bankām, un sniegtas norādes, kā nodrošināt pēc iespējas mazākus konkurences izkropļojumus banku vidū;

v) publisko īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšana visām valstīm, un attiecīgajai dalībvalstij nav jāpierāda risku pagaidu nenododamība attiecīgajā valstī;

vi) atbalsts ar koronavīrusu saistītai pētniecībai un izstrādei, lai novērstu pašreizējo veselības krīzi, izmantojot tiešās dotācijas, atmaksājamus avansus vai nodokļu priekšrocības. Papildu atbalstu var piešķirt dalībvalstu pārrobežu sadarbības projektiem;

vii) atbalsts testēšanas infrastruktūru būvniecībai un modernizācijai, lai izstrādātu un testētu produktus (tostarp vakcīnas, plaušu ventilatorus un aizsargapģērbu), kas ir noderīgi koronavīrusa uzliesmojuma novēršanai, līdz pirmreizējai rūpnieciskai izmantošanai. Tas var izpausties kā tiešās dotācijas, nodokļu priekšrocības, atmaksājami avansi un zaudējumu seguma garantijas. Uzņēmumi var saņemt papildu atbalstu, ja to investīcija skar vairāk nekā vienu dalībvalsti vai ja investīciju pabeidz divu mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas;

viii) atbalsts koronavīrusa uzliesmojuma apkarošanai vajadzīgo produktu ražošanai tiešo dotāciju, nodokļu priekšrocību, atmaksājamu avansu un zaudējumu seguma garantiju veidā. Uzņēmumi var saņemt papildu atbalstu, ja to investīcija skar vairāk nekā vienu dalībvalsti vai ja investīciju pabeidz divu mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas;

ix) mērķtiecīgs atbalsts atliktu nodokļu maksājumu un/vai apturētu sociālā nodrošinājuma iemaksu veidā tām nozarēm, reģioniem vai uzņēmumu veidiem, kurus vissmagāk skārusi pandēmija;

x) mērķtiecīgs atbalsts darbiniekiem algu subsīdiju veidā tiem nozaru vai reģionu uzņēmumiem, kuri visvairāk cietuši no koronavīrusa uzliesmojuma un kuriem citādi būtu bijis jāatlaiž darbinieki;

xi) mērķtiecīgs rekapitalizācijas atbalsts nefinanšu uzņēmumiem, ja nav pieejams cits piemērots risinājums. Ir ieviesti aizsargnosacījumi, lai izvairītos no pārmērīgiem konkurences izkropļojumiem vienotajā tirgū: nosacījumi attiecībā uz iejaukšanās nepieciešamību, piemērotību un apmēru; nosacījumi attiecībā uz valsts līdzdalības iegūšanu uzņēmumu kapitālā un par atlīdzību; nosacījumi attiecībā uz valsts līdzdalības izbeigšanu attiecīgo uzņēmumu kapitālā; nosacījumi attiecībā uz pārvaldību, tostarp dividenžu aizliegums un augstākās vadības atalgojuma ierobežojumi; šķērssubsidēšanas aizliegums un iegādes aizliegums, un papildu pasākumi, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus; pārredzamības un ziņošanas prasības;

xii) atbalsts nesegtām pastāvīgām izmaksām uzņēmumiem, kuru apgrozījums attiecināmajā laikposmā saistībā ar koronavīrusa uzliesmojumu ir samazinājies vismaz par 30 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2019. gadā. Atbalsts palīdzēs segt daļu no saņēmēju pastāvīgajām izmaksām, ko nesedz to ieņēmumi, nepārsniedzot 10 miljonus euro vienam uzņēmumam.

Turklāt Komisija sniegs dalībvalstīm iespēju līdz 2022. gada 31. decembrim saskaņā ar pagaidu regulējumu piešķirtus atmaksājamus instrumentus (piemēram, garantijas, aizdevumus, atmaksājamus avansus) pārvērst cita veida atbalstā, piemēram, dotācijās, ar nosacījumu, ka ir izpildīti pagaidu regulējuma nosacījumi.

Pagaidu regulējums ļauj dalībvalstīm savstarpēji apvienot visus atbalsta pasākumus, izņemot aizdevumus un garantijas vienam un tam pašam aizdevumam un nepārsniedzot pagaidu regulējumā paredzētās robežvērtības. Tas arī ļauj dalībvalstīm apvienot visus saskaņā ar pagaidu regulējumu piešķirtos atbalsta pasākumus ar esošajām iespējām, tādējādi piešķirot de minimis līdz pat 25 000 eiro apmērā vienam uzņēmumam trīs fiskālo gadu laikā tādiem uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē, līdz pat 30 000 eiro apmērā vienam uzņēmumam trīs fiskālo gadu laikā tādiem uzņēmumiem, kas darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, un līdz pat 200 000 eiro apmērā vienam uzņēmumam trīs fiskālo gadu laikā tādiem uzņēmumiem, kas darbojas jebkurā citā nozarē. Tajā pašā laikā dalībvalstīm ir jāapņemas izvairīties no atbalsta pasākumu nepamatotas kumulācijas vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem, lai ierobežotu atbalstu tikai uz to faktisko vajadzību apmierināšanu.

Turklāt pagaidu regulējums papildina daudzas citas iespējas, kas dalībvalstīm jau ir pieejamas koronavīrusa uzliesmojuma sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem. 2020. gada 13. martā Komisija pieņēma Paziņojumu par koordinētu ekonomisko reakciju uz Covid-19 uzliesmojumu, kurā bija aprakstītas šīs iespējas. Piemēram, dalībvalstis var par labu uzņēmumiem ieviest ar valsts atbalsta noteikumiem nesaistītas vispārpiemērojamas izmaiņas (piemēram, nodokļu atlikšanu vai saīsināta darba laika subsidēšanu visās nozarēs). Turklāt tās var uzņēmumiem piešķirt kompensācijas par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar koronavīrusa uzliesmojumu vai tieši attiecināmi uz to.

Pagaidu regulējums būs spēkā līdz 2021. gada decembra beigām. Juridiskās noteiktības labad Komisija pirms minētā termiņa izvērtēs, vai pagarinājums ir nepieciešams.

Lēmuma nekonfidenciālā versija būs pieejama ar lietas numuru SA.57756 Komisijas Konkurences ĢD tīmekļa vietnes Valsts atbalsta reģistrā, tiklīdz būs atrisināti ar konfidencialitāti saistītie jautājumi. Jaunākās interneta un Oficiālā Vēstneša publikācijas par valsts atbalsta jomā pieņemtajiem lēmumiem ir apkopotas elektroniskajā apkārtrakstā Competition Weekly e-News.

Plašāka informācija par pagaidu regulējumu un citiem pasākumiem, ko Komisija veikusi, lai novērstu koronavīrusa pandēmijas ekonomisko ietekmi, ir pieejama šeit.