Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros 1.–12. klašu skolēniem visā Latvijā piegādāti 35 792 klēpjdatori. Šīs investīcijas mazina digitālo plaisu un sniedz iespēju izmantot datoru kā mācību līdzekli skolēniem. Kā atzīst skolotājas, kuras mācību procesā lieto piegādātos datorus, šī iniciatīva ļāvusi izlīdzināt mazāk aizsargāto skolēnu iespējas, projekts ir atbalstījis un mainījis ikdienas mācību procesu, piekļuvi informācijai un zināšanām.
Līdztekus citām Latvijas skolām, arī Jelgavas Valsts ģimnāzija saņēmusi 274 datoru, kas sagādāti, izmantojot ES Atveseļošanas fondu, NextGenerationEU iniciatīvas ietvaros. Latvijas skolēniem nodrošinātie datori atbilst šobrīd visbiežāk mācību nolūkiem izmantotajam datoru modelim pasaulē, kuru lieto arī tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Kanāda, Japāna, Nīderlande, Spānija, Zviedrija un citviet.
Par projekta sniegtajiem ieguvumiem pārdomās dalās Jelgavas Valsts ģimnāzijas angļu valodas un biznesa vadības skolotāja Zaiga Atelbauere (Z. A.) un tehnoloģiju jomas skolotāja Nadīna Anija Poga (N. A. P.).
Kāpēc jūsu skolai šis projekts ir bijis nozīmīgs?
Z. A.: Mūsu skola allaž mēģina būt vienu soli priekšā: gan metodiski, gan tehnoloģiju jomā. Attīstāmies, lai mūsu bērni būtu zinošāki un konkurētspējīgi reālajā dzīvē un darba tirgū nākotnē. Tāpēc arī mēģinām pēc iespējas vairāk digitalizēt mācību procesu. Tomēr digitālās prasmes dažādās sociālās grupās ir atšķirīgas: dažiem skolēniem ir vairāk iespēju tikt pie jaunākajām tehnoloģijām, citiem to ir mazāk. Darbojamies, lai visiem mūsu skolēniem būtu “vienāds spēles laukums”: lai nebūtu tā, ka kādam ir vismodernākais telefons un dators, bet citam nav iespēju lietot šādas tehnoloģijas. Tagad, izmantojot šī ES atbalsta ietvaros piegādātos datorus, visiem ir vienādas iespējas mācību procesā.
N. A. P.: Datori tiek izmantoti dažādu priekšmetu stundās, gan angļu valodā, gan dabas zinību stundās. Skolotāji darbu ar datoriem integrē stundu darbā pārdomāti un sistemātiski: skolotāji var pieteikties, kad dators nepieciešams pašiem un klasei lietošanai stundās, un skolēni, piemēram, lai pildītu uzdotos darbus. Mūsu skolā mācās 7.–12. klases skolēni – kopumā 823 jauniešu, un var teikt, ka ceturtdaļai izglītojamo tie ir pieejami.
Kādus ieguvumus saredzat no šā projekta?
Z. A.: Skolotājiem darbs ar bērniem ir kļuvis efektīvāks, varam vieglāk veikt grupu darbus. Arī no ekoloģiskā viedokļa ir pozitīvs ieguvums: pedagogam nav nepieciešams drukāt tik daudz darba lapu, arī bērniem nav ar roku jāpilda garas tabulas, to var izdarīt datorā un dalīties cits ar citu, tā samazinot darba apjomu. Redzam, ka pat jaunākiem bērniem jau ir prasmes darbā ar Google produktiem, viņi paši stundā var pastāvīgi darboties un mijiedarboties. Ja šāda projekta un datoru nebūtu, vajadzētu dot pildīt darbus mājās, kur ne visiem ir iespēja pakonsultēties, kā darbu veikt (klasē pedagogs ir līdzās). Turklāt mūsu skolā mājasdarbi tiek uzdoti ļoti reti – tikai gadījumā, ja tie papildina mācību procesu. Tāpēc to, ko bērni darītu mājās, viņi paveic skolā.
Līdztekus darba efektivizēšanai un digitalizēšanai jāatzīmē arī iespēja strādāt kvalitatīvi un starpdisciplināri, nodrošinot vairāku mācību priekšmetu saikni, vienlaikus nostiprinot digitālās prasmes. Piemēram, skolēns datorikas stundā veido prezentāciju vai dalās ar dokumentiem. Agrāk tas būtu noticis tikai šajā mācību priekšmetā. Tagad skolēns datorikas stundā var gatavot prezentāciju angļu valodas vai dabas zinību stundai, vienlaikus mācoties arī šos priekšmetus.
N. A. P.: Mums ir sadarbība ar matemātikas skolotāju: jaunieši datorstundās apgūst Excel, bet matemātikā 8. klase to izmanto pētnieciskā darbā, apkopojot informāciju tabulās, rēķinot utt. Arī es savās dizaina un tehnoloģiju stundās lietoju datorus, nevis papīru. Skolēni var strādāt grupā, piemēram, datorā veidojot dizaina dienasgrāmatas, kur regulāri fiksē savus darbus. Redzu vēl vienu ieguvumu: kad iepriekš nebija pieejami šie datori, skolēni bieži vien izmantoja telefonus. Tomēr tiem ir blakusefekts: kad jaunietis darbojas, pienāk kāda ziņa, iznirst kāds logs, kas novērš uzmanību no mācībām. Mūsu skolā kopš šā gada stundās telefonus neizmanto, un, lietojot datorus, jaunieši nenovēršas no mācību procesa. Svarīga arī datu drošība: katrreiz, kad datoru izslēdz, viss tā atmiņā tiek izdzēsts.
Z. A.: Svarīgi, ka arī pašiem bērniem patīk strādāt ar datoriem. Ja viņiem nepatiktu, tad tos neizmantotu. Kad saku bērniem: “Aiziesim pēc datoriem!”, viņi uzreiz ir priecīgi. Tehnoloģijas – tā mūsdienās ir mūsu bērnu dzīve, tāpēc svarīgi arī skolās izmantot to, kas viņiem ir svarīgs un aktuāls. Šie datori ir piemēroti datorprasmju apguvei, un tā bērniem mazinās pretestība pret jaunā apguvi, pret pārmaiņām, jo ir jāpierod, ka tas funkcionē citādi, jāpielāgojas kaut kam jaunam, jāizkāpj no ikdienas komforta.
Cik nozīmīgs, jūsuprāt, šis projekts ir reģionālā, valstiskā līmenī?
Z. A.: Apgūtās digitālās prasmes atspoguļosies un noderēs vēlāk, kad bērni izaugs. Mēdz uzskatīt, ka visas aktivitātes notiek galvaspilsētā, bet šis projekts pierāda, ka arī ārpus Rīgas, reģionos, ir sniegta piekļuve tehnoloģijām, mazinot arī reģionu atšķirības.
N. A. P.: Pozitīvi, ka šajā projektā ir dotas iespējas daudzām skolām un pedagogiem, taču arī svarīgi, kā šīs iespējas izmantojam. Tikai pašu skolotāju nopelns un sasniegtais būs tad, ja šīs tehnoloģijas prasmīgi liks lietā mācību procesā.
Datoru iepirkums īstenots projekta “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” NextGenerationEU atbalsta programmas ietvaros ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu. Kopumā ES ieguldījums šajā programmā Latvijā sasniedza 11 miljonus eiro.
Datoru iegāde ES Atveseļošanas fonda finansējuma ietvaros papildina plašu, kompleksu darbību kopumu ceļā uz Latvijas vispārējās izglītības sistēmas digitalizāciju, lai nodrošinātu mūsdienīgu izglītības apguves iespēju katram skolēnam. Datoru pieejamība ir īpaši nozīmīga pārejā uz vienotu skolu, kad atsevišķi mācību līdzekļi lietošanai iegūstami tikai digitāli.