Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
ES ekonomikas politika un Latvija

Ar 27 valstu vienoto tirgu Eiropas Savienība ir viena no spēcīgākajām pasaules ekonomikām, vērsta uz darbvietu radīšanu un izaugsmes veicināšanu

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kas lielā mērā balstās uz starptautisko tirdzniecību un ārvalstu investīcijām. Šī ekonomikas struktūra padara Latviju viegli ievainojamu globālo finanšu un ekonomikas krīžu, piemēram, Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes laikā.

Taču Latvijas dalība Eiropas Savienībā kopš 2004. gada un eirozonā kopš 2014. gada nozīmē, ka Latvija var izmantot visu 27 dalībvalstu kopīgo spēku, lai atkoptos pēc negaidītiem finanšu satricinājumiem, kā arī veicinātu Latvijas ilgtermiņa izaugsmi un nodrošinātu valsts budžeta stabilitāti.

Dalība Eiropas Savienībā ir palīdzējusi Latvijai kāpināt tās ekonomikas produktivitāti un veiktspēju, pārtopot no zemu ienākumu valsts pirms 20 gadiem par modernu un dinamisku ekonomiku ar stabilu izaugsmes potenciālu, saglabājot vienu no zemākajiem valsts parāda līmeņiem ES-27.

Eiropas Savienības vienotais tirgus, kas ir nodrošina vairāk nekā 70% Latvijas importa un eksporta, eiro ieviešana un ES vienotā ekonomikas un budžeta politikas koordinēšana sekmē Latvijas ekonomikas stabilitāti un konkurētspēju.

Atbilde uz Covid-19 izraisīto ekonomikas krīzi

Ekonomikas stabilizesanas principi

Eiropas Savienības atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām ir vitāli svarīga Latvijas ekonomiskajām interesēm.

ES-27 ir atbildējusi uz koronavīrusa krīzi ar bezprecedenta fiskālo stimulu 1,8 triljona eiro apmērā, kas sastāv no ES daudzgadu budžeta (MFF 2021-2027) un pagaidu atveseļošanas instrumenta, Next Generation EU.

Šis ir Eiropas vēsturē lielākais jebkad pieņemtais ES daudzgadu budžets, sasniedzot gandrīz 2% no valstu nacionālā kopienākuma. Šis milzīgais finanšu stimuls palīdz Eiropas ekonomikai atgūties no krīzes, vienlaikus palīdzot īstenot Eiropas zaļo kursu, paātrinot ekonomikas digitalizāciju un stiprinot noturību pret nākotnes krīzēm.

Pandēmija – un neskaidrība, kas to pavada, – nebūt nav galā. Un ekonomikas atveseļošana ir nule sākusies. Tāpēc mūsu galvenā prioritāte ir izkļūt no šīs krīzes kopīgiem spēkiem. Sniegt atbalstu tiem, kuriem tas nepieciešams. Un Eiropa, pateicoties savam vienreizējam sociālā tirgus ekonomikas modelim, to spēj izdarīt.

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja

Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisms izmanto dažādus finanšu resursus, lai palīdzētu dziedēt pandēmijas cirstās brūces. Tas ietver mērķtiecīgu atbalstu tiem Latvijas sektoriem, kam tas visvairāk nepieciešams, piemēram, nevienlīdzības mazināšanai, reģionu attīstībai, transporta sektora elektrifikācijai, ēku un uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai un digitālo prasmju veicināšanai.

ES atbilde uz Covid-19 krīzi

Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācija (SURE)

ES struktūrfondu izmantošana krīzes pārvarēšanai (REACT-EU)

Valsts atbalsta nosacījumu atvieglošana

ES Atveseļošanas un noturības mehānisms

Eiropas Savienība apņēmusies strādāt, lai pabeigtu veidot Ekonomisko un monetāro savienību, kurā valstu ekonomikas kļūtu arvien integrētākas. Tagad šis solījums ir jāizpilda. Tam vajadzīga politiskā drosme, kopīgs redzējums un apņēmība strādāt kopējās interesēs.

Valdis Dombrovskis, EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā

Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas vadošie pamatprincipi:

  • darbavietas, izaugsme, sociālais taisnīgums, ekonomikas konverģence un finanšu stabilitāte,
  • process ir atvērts visām dalībvalstīm,
  • atbildība un solidaritāte / riska dalīšana un riska samazināšana,
  • pārskatāma, demokrātiska un atbildīga lēmumu pieņemšana.

Ekonomikas un monetārā savienība

EK paziņojums ES ekonomikas un finanšu sistēmas atvērtības, spēka un noturības stimulēšanai

Saistītās ziņas