Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kas lielā mērā balstās uz starptautisko tirdzniecību un ārvalstu investīcijām. Šī ekonomikas struktūra padara Latviju viegli ievainojamu globālo finanšu un ekonomikas krīžu, piemēram, Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes laikā.
Taču Latvijas dalība Eiropas Savienībā kopš 2004. gada un eirozonā kopš 2014. gada nozīmē, ka Latvija var izmantot visu 27 dalībvalstu kopīgo spēku, lai atkoptos pēc negaidītiem finanšu satricinājumiem, kā arī veicinātu Latvijas ilgtermiņa izaugsmi un nodrošinātu valsts budžeta stabilitāti.
Dalība Eiropas Savienībā ir palīdzējusi Latvijai kāpināt tās ekonomikas produktivitāti un veiktspēju, pārtopot no zemu ienākumu valsts pirms 20 gadiem par modernu un dinamisku ekonomiku ar stabilu izaugsmes potenciālu, saglabājot vienu no zemākajiem valsts parāda līmeņiem ES-27.
Eiropas Savienības vienotais tirgus, kas ir nodrošina vairāk nekā 70% Latvijas importa un eksporta, eiro ieviešana un ES vienotā ekonomikas un budžeta politikas koordinēšana sekmē Latvijas ekonomikas stabilitāti un konkurētspēju.
Atbilde uz Covid-19 izraisīto ekonomikas krīzi
Eiropas Savienības atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām ir vitāli svarīga Latvijas ekonomiskajām interesēm.
ES-27 ir atbildējusi uz koronavīrusa krīzi ar bezprecedenta fiskālo stimulu 1,8 triljona eiro apmērā, kas sastāv no ES daudzgadu budžeta (MFF 2021-2027) un pagaidu atveseļošanas instrumenta, Next Generation EU.
Šis ir Eiropas vēsturē lielākais jebkad pieņemtais ES daudzgadu budžets, sasniedzot gandrīz 2% no valstu nacionālā kopienākuma. Šis milzīgais finanšu stimuls palīdz Eiropas ekonomikai atgūties no krīzes, vienlaikus palīdzot īstenot Eiropas zaļo kursu, paātrinot ekonomikas digitalizāciju un stiprinot noturību pret nākotnes krīzēm.
Pandēmija – un neskaidrība, kas to pavada, – nebūt nav galā. Un ekonomikas atveseļošana ir nule sākusies. Tāpēc mūsu galvenā prioritāte ir izkļūt no šīs krīzes kopīgiem spēkiem. Sniegt atbalstu tiem, kuriem tas nepieciešams. Un Eiropa, pateicoties savam vienreizējam sociālā tirgus ekonomikas modelim, to spēj izdarīt.
Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisms izmanto dažādus finanšu resursus, lai palīdzētu dziedēt pandēmijas cirstās brūces. Tas ietver mērķtiecīgu atbalstu tiem Latvijas sektoriem, kam tas visvairāk nepieciešams, piemēram, nevienlīdzības mazināšanai, reģionu attīstībai, transporta sektora elektrifikācijai, ēku un uzņēmumu energoefektivitātes palielināšanai un digitālo prasmju veicināšanai.
Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācija (SURE)
ES struktūrfondu izmantošana krīzes pārvarēšanai (REACT-EU)
Eiropas Semestris
Valstu ekonomiskās politikas koordinēšanu Eiropas Savienības mērogā nodrošina ietvars, ko sauc par Eiropas Semestri. Šis ietvars paredz, ka dalībvalstis izstrādā savus ekonomikas attīstības un budžeta plānus un Eiropas Komisija tos pēc noteiktiem kritērijiem uzrauga.
Dalībvalstis saglabā patstāvību savā finanšu un nodokļu politikā, bet Eiropas Semestris palīdz valstīm ievērot kopējos budžeta noteikumus, kurus sauc par Stabilitātes un izaugsmes paktu (SGP).
Eiropas Semestris tika ieviests 2010. gadā, atbildot uz tā laika globālo ekonomikas krīzi. Semestris ietver mehānismu, lai identificētu potenciālos stabilitātes un nesabalansētības riskus, piemēram, banku sektora problēmas un nekustamā īpašuma “burbuli”, kas noveda pie Latvijas ekonomikas krīzes 2009. - 2010. gadā.
Ikgadējais Eiropas Semestra cikls aptver periodu no novembra līdz oktobrim, kura laikā katrai dalībvalstij tiek izstrādātas specifiskas prioritātes, vadlīnijas, rekomendācijas un ziņojumi.
Eiropas Semestris un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms 2021. gadā ir cieši saistīti, un to termiņi pārklājas. Abu ietvaru mērķi šogad ir ekonomikas virzība uz klimatneitralitāti un digitalizāciju, balstoties uz ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un makroekonomisko stabilitāti.
Jaunākais Eiropas Komisijas dienestu darba dokuments par Latviju
Ekonomikas un monetārā savienība
Eiropas Ekonomikas un monetārā savienība palīdz integrēt ES valstu ekonomiku, lai tā ir stabila, rada spēcīgu un noturīgu izaugsmi un uzlabo Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Šī savienība palīdz saskaņot valstu ekonomisko un budžeta politiku, veido kopīgu monetāro politiku un uztur kopējo Eiropas valūtu – eiro.
Visas ES dalībvalstis ir Ekonomikas un monetārajā savienībā, bet daļa, ieskaitot Latviju, kuras ir ieviesušas eiro, kopīgi tiek sauktas par eirozonu.
Eirozonas finanšu ministri apspriež kopējās valūtas zonas problēmas un attīstību tā sauktajā Eirogrupā, kurā ietilpst arī Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.
Atbildība par ekonomikas politiku Ekonomikas un monetārajā savienībā ir sadalīta starp dalībvalstīm un ES institūcijām, ieskaitot Eiropas Komisiju, kura uzrauga politikas plānošanu un ieviešanu dalībvalstīs.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir tā ES institūcija, kas atbild par efektīvu un koordinētu eirozonas monetāro politiku, sargājot cenu stabilitāti (novēršot inflāciju) un vienotās valūtas vērtību.
Dalībvalstu valdības pārziņā savukārt ir tādas ekonomikas politikas jomas, kā, piemēram, budžeta un nodokļu politika, kas nosaka valsts ieņēmumus un tēriņus.
Banku savienība, kas tika izveidota 2008. gadā kā atbilde uz globālo finanšu krīzi, pastiprina Ekonomisko un monetāro savienību. Tā rada atbildīgu, drošu un vienotu finanšu pakalpojumu tirgu un aizsargā noguldītājus, nodrošinot, ka tie rīkojas atbildīgi un bankas nenonāk grūtībās.
Eiropas Savienība apņēmusies strādāt, lai pabeigtu veidot Ekonomisko un monetāro savienību, kurā valstu ekonomikas kļūtu arvien integrētākas. Tagad šis solījums ir jāizpilda. Tam vajadzīga politiskā drosme, kopīgs redzējums un apņēmība strādāt kopējās interesēs.
Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas vadošie pamatprincipi:
- darbavietas, izaugsme, sociālais taisnīgums, ekonomikas konverģence un finanšu stabilitāte,
- process ir atvērts visām dalībvalstīm,
- atbildība un solidaritāte / riska dalīšana un riska samazināšana,
- pārskatāma, demokrātiska un atbildīga lēmumu pieņemšana.
Ekonomikas un monetārā savienība
EK paziņojums ES ekonomikas un finanšu sistēmas atvērtības, spēka un noturības stimulēšanai
Saistītās ziņas
Pēc ilgstoša stagnācijas perioda ES ekonomikā atkal vērojama mērena izaugsme un vienlaikus turpinās inflācijas līmeņa pazemināšanās process. Eiropas Komisijas rudens prognozē teikts, ka 2024. gadā IKP pieaugums ES būs 0,9 % un eirozonā – 0,8 %.
Šodien stājās spēkā ES un Angolas ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas nolīgums (SIFA). Šis ir pirmais ES nolīgums par ieguldījumu veicināšanu.. Tā nolūks ir stimulēt ārvalstu ieguldījumus, kas nepieciešami ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.
Komisija šodien ar 2024. gada Eiropas pusgada pavasara paketi sniedz politikas norādes dalībvalstīm, lai izveidotu stabilu un nākotnes vajadzībām atbilstošu ekonomiku, kas, saskaroties ar sarežģītu ģeopolitisko vidi, nodrošina konkurētspēju, noturību un ilgtermiņa labklājību visiem.