Skip to main content
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Eiropas digitālās nākotnes veidošana

Digitālajai pārveidei ir jābūt noderīgai ikvienam — tai jāsniedz ieguvumi iedzīvotājiem un jāpaver jaunas izdevības uzņēmumiem.

Digitalizācija Latvijā

Eiropas Komisija uzrauga dalībvalstu digitālo progresu, izmantojot ikgadējos digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) ziņojumus. Latvija 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) ieņem 18. vietu. Salīdzinājumā ar 2019. gada DESI Latvija ir noslīdējusi par trim vietām uz leju.

Latvijas DESI Indekss (2020)
Latvijas DESI Indekss (2020)

Pēc tehnoloģiju izmantošanas uzņēmumos valsts ierindojas 23. vietā. Lielo datu tehnoloģiju izmanto tikai 8% uzņēmumu, 19% uzņēmumu veic darbības sociālajos plašsaziņas līdzekļos, bet 11% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus. Turklāt tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija.

ES digitālās stratēģijas mērķis ir palielināt sieviešu interesi par tehnoloģijām un palielināt tehnoloģiju uzņēmēju skaitu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada rezultātu apkopojumu “Sievietes digitālajā jomā” tikai 18% IKT speciālistu ir sievietes.

Latvijā “Sievietes digitālajā jomā” rezultātu pārskatā ieņem 16. vietu, tomēr sieviešu IKT speciālistu īpatsvars darba ņēmēju vidū ir krietni zem ES vidējā (Latvijā — 0,5%, ES — 1,4%).

DESI ziņojums par Latviju

Latvijas digitālā stratēģija

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam nosaka valsts turpmāko digitālo attīstību jeb iezīmē ceļa karti tam, kā mūsdienu pieejamās tehnoloģiskās iespējas veicinās sabiedrības, tautsaimniecības un valsts pārvaldes izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju. Pamatnostādnes ietver plašu redzējumu par Latvijas virzību digitālās transformācijas attīstības virzienā.

Lai izvirzītos mērķus sasniegtu, pamatnostādnēs ir ietverti   pasākumi gan vides digitālajai transformācijai, gan dažādu sabiedrības grupu digitālo prasmju un spēju paaugstināšanai.

Ilgtermiņā pamatnostādnes paredz gan indivīdam, gan uzņēmējam nozīmīgas rīcības un konkrēti sasniedzamus mērķus. Piemēram, nodrošināt digitāli prasmīgas sabiedrības veidošanos, paredzot visu līmeņu digitālo prasmju attīstību un panākt digitālo pamatprasmju attīstību vismaz 70% iedzīvotāju. Tāpat plānots sekmēt digitālo inovāciju attīstību, paredzot digitālo inovāciju centru izveidi, kā arī atbalstu uzņēmēju digitālajai transformācijai. Kā arī tiks uzlabota savienojamība, īpaši reģionos, tādējādi nodrošinot pilnvērtīgu tehnoloģiju izmantošanu.

Pamatnostādnes digitālās transformācijas jomā ir starpnozaru plānošanas dokuments, kas nosaka nacionālās prioritātes digitālās transformācijas jomā, kā arī  pamatprincipus digitālās transformācijas aspektos, kas ņemami vērā plānojot un ieviešot nozaru attīstības politikas. 

Digitālā transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam

Eiropas digitālā pārveide

Eiropas Komisija strādā pie digitālās pārveides, kas izvirza cilvēkus pirmajā vietā, paver jaunas iespējas uzņēmējdarbībai un strādā pie tā, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķi – līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.

ES pieeja digitālajai nākotnei ir izstrādāta tā, lai nodrošinātu, ka tehnoloģijas uzlabo iedzīvotāju ikdienas dzīvi un rada vidi, kas atvieglo uzņēmumu dibināšanu, izaugsmi, inovāciju un konkurētspēju.

Eiropas digitalizācija prasīs laiku un pastāv daudzi izaicinājumi, tostarp digitālās plaisas mazināšanu starp tiem, kuriem ir piekļuve datoriem un internetam, un tiem, kuriem ir ierobežota piekļuve vai kuriem ir grūtības ar tehnoloģijām.

Eiropas digitālās nākotnes veidošana

Ieguvumi no ES digitālās stratēģijas

Digitālā desmitgade

Eiropas Komisija ir izveidojusi “digitālo kompasu”, kas pārvērš ES digitālos mērķus konkrētos mērķos, kuri jāsasniedz nākamajā desmitgadē.

Digitālajā pārejā ir jāaizsargā iedzīvotāju tiesības un brīvības. Izmantojot plašas sabiedrības debates, nepieciešams ietvars, lai popularizētu un aizstāvētu ES vērtības digitālajā telpā.

Pandēmija ir atklājusi, cik svarīgas ir digitālās tehnoloģijas un prasmes, lai strādātu, mācītos un iesaistītos, kā arī tā ir rādījusi, kur mums vēl nepieciešama izaugsmes. Tagad mums ir jāizveido šī Eiropas digitālā desmitgade, lai visi iedzīvotāji un uzņēmumi varētu piekļūt vislabākajam, ko var piedāvāt digitālā pasaule.

Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja

Digitālās desmitgades mērķi 2030. gadam:

  • vismaz 80% no visiem pieaugušajiem vajadzētu būt digitālajām pamatprasmēm, un ES būtu jābūt nodarbinātiem 20 miljoniem IKT speciālistu, un šajos amatos būtu jāstājas lielākam skaitam sieviešu;
  • visām ES mājsaimniecībām vajadzētu būt gigabitu savienojamībai, un visās apdzīvotajās teritorijās būtu pieejams 5G;
  • trim no četriem uzņēmumiem būtu jāizmanto mākoņdatošanas pakalpojumi, lielie dati un mākslīgais intelekts, un vairāk nekā 90% MVU vajadzētu būt vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenim;
  • visiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē, un visiem iedzīvotājiem vajadzētu būt piekļuvei saviem e-medicīnas dokumentiem.

Lai sasniegtu digitālā kompasa izvirzītos mērķus, Eiropas Komisija paātrina tādu daudzvalstu projektu uzsākšanu, kas attīstīs Eiropas mēroga tehnoloģijas un digitālo infrastruktūru.

Tos finansēs, apvienojot ieguldījumus no ES budžeta, dalībvalstīm un rūpniecības nozares. Dalībvalstis ir apņēmušās vismaz 20% no saviem atveseļošanas un noturības plāniem veltīt digitālajai prioritātei.

Eiropas digitālā desmitgade — jautājumi un atbildes

Digitālais kompass

Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķi 2030. gadam

Sievietes digitālajā jomā

Datu aizsardzība

Katru dienu internetā ceļo informācijas terabaiti, tostarp privāti personas dati.

Saskaņā ar ES noteikumiem, personas datus var vākt tikai likumīgiem mērķiem, ievērojot stingrus juridiskus nosacījumus, un ikvienam, kas vāc un pārvalda personas datus, tie ir jāaizsargā pret datu ļaunprātīgu izmantošanu.

Datu aizsardzība visā ES 2018. gadā tika uzlabota ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR). Šī regula dod tiesības pieprasīt personai visas datu kopijas par sevi, kuras ir organizāciju rīcībā. Iedzīvotājiem ir arī tiesības uz savu datu ātru dzēšanu saskaņā ar VDAR, uzņēmumiem un organizācijām ir jāievēro šie stingrie noteikumi attiecībā uz datu apstrādi.

Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gadā nāca klajā ar jaunu ES kiberdrošības stratēģiju.

Jaunās stratēģijas mērķis ir aizsargāt globālu un atvērtu internetu, izstrādājot instrumentus, kuri garantē drošību un aizsargā Eiropas vērtības, kā arī ikviena cilvēka pamattiesības.

Datu aizsardzība

VDAR divi gadi: Jautājumi un atbildes

Jaunā ES kiberdrošības stratēģija: Jautājumi un atbildes

Datu aizsardzība Latvijā

Digitālās darbības

Eiropas Savienība jau ir guvusi panākumus tehnoloģiju un cilvēku satuvināšanā, vienlaikus nodrošinot privātuma un datu aizsardzību.

Mēs gribam, lai ikvienam iedzīvotājam, darbiniekam un uzņēmumam būtu labas iespējas izmantot digitalizācijas sniegtās priekšrocības. Tās var izpausties kā drošāka vai mazāk piesārņojoša braukšana, pateicoties satīklotiem automobiļiem, vai pat dzīvības glābšana ar mākslīgā intelekta radītiem medicīniskiem attēliem, kas ārstiem ļauj slimības diagnosticēt aizvien agrīnākā stadijā.

Margrēte Vestagere, EK priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu

Viens no redzamākajiem ES digitālās stratēģijas ieguvumiem ir mobilo tālruņu viesabonēšanas maksu atcelšana. Kopš 2017. gada zvani, īsziņas un mobilie dati ir iekļauti jūsu mobilo sakaru abonementā neatkarīgi no tā, kur ceļojat ES.

2018. gadā beidzās arī nepamatoti ģeogrāfiski ierobežojumi jeb ģeogrāfiskā bloķēšana, kura ierobežo iepirkšanos tiešsaistē un pārrobežu tirdzniecību.

Eiropas Komisija arī strādā pie tā, lai apkarotu viltus ziņas tiešsaistē un palielina spiedienu uz sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām, lai apturētu dezinformācijas izplatīšanos Covid-19 pandēmijas laikā.

Komisija ir palīdzējusi iedzīvotājiem, tostarp skolotājiem, izmantot digitālos tīklus darbā, ikdienas dzīvē un izklaidē. Lai atjaunotu un veicinātu iedzīvotāju drošu un brīvu pārvietošanos ES Covid-19 pandēmijas laikā, Eiropas Komisija ierosināja ES digitālā sertifikāta ieviešanu.

Digitālie risinājumi pandēmijas laikā

Rīcības plāns digitālās izglītības jomā

Izcilība un uzticēšanās mākslīgajam intelektam

Digitālo pakalpojumu akts

Eiropas datu stratēģija

Eiropas Industriālā stratēģija

Digitālās prasmes un darbs

Augstas veiktspējas datošana

Digitālo tirgu akts

Saistītās ziņas

Paziņojums presei |

Mākslīgā intelekta (MI) atbildības direktīva, pirmo reizi ieviešot noteikumus, kas īpaši attiecas uz MI sistēmu nodarīto kaitējumu, papildina un modernizē ES civiltiesiskās atbildības regulējumu.