Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropā – pusi valsts teritorijas klāj meži, ieskauj Baltijas jūra un Rīgas līcis, 40% no enerģijas tiek iegūta no atjaunojamiem resursiem, bioekonomika ieņem būtisku lomu tautsaimniecībā un eksportā. Latvijas svaigais gaiss, zaļās ainavas un garā jūras krasta līnija ir nozīmīgs dabas kapitāls.
Tomēr šobrīd pasauli apdraud ekoloģiska katastrofa. Latvijas gleznainā vide ir apdraudēta, un tās saglabāšanu vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Klimata pārmaiņas un to sekas ir mūsu laikmeta lielākais izaicinājums. Nepieciešama strauja un izlēmīga rīcība, lai novērstu neatgriezeniskas mūsu planētas izmaiņas.
Cīņa pret klimata izmaiņām ir Eiropas Komisijas top prioritāte. Eiropas zaļais kurss ir ambiciozs plāns, lai mainītu Eiropas ekonomiku un palīdzētu Eiropai kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē.
Eiropas zaļais kurss
Eiropas zaļais kurss aptver daudzas ekonomikas reformu jomas, piemēram, rūpniecības un transporta “zaļināšanu” un piesārņojuma novēršanu, lai samazinātu siltumnīcefektu radošo gāzu emisijas, saglabātu Eiropas dabīgo vidi un ieguldītu pētniecībā un inovācijās, un tādējādi stātos pretim klimata pārmaiņām.
Eiropas zaļais kurss ir ceļa karte, kas palīdzēs ES ekonomikai kļūt ilgtspējīgai, un pārvērtīs klimata un vides izaicinājumus iespējās visos tautsaimniecības sektoros. Zaļais kurss palīdzēs radīt izaugsmi, un zaļas, labi apmaksātas darba vietas.
Zaļais kurss ir apņemšanās līdz 2050. gadam Eiropai kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē, modernizējot ekonomiku, paaugstinot resursu izmantošanas efektivitāti un vairojot konkurētspēju. Vienlaikus zaļais kurss nodrošinās taisnīgu un iekļaujošu “zaļo pāreju”, lai neviena mājsaimniecība un neviens reģions netiku atstāts aiz muguras.
Mērķis: samazināt CO2 emisijas un 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti
- 1990. gadsSiltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas atskaites punkts
- 2020. gadsSiltumnīcefekta gāzu samazinājums par 20%
2023. gads: ES dalībvalstis atjaunina savus nacionālos enerģētikas un klimata plānus nolūkā atspoguļot jaunos klimata mērķus
- 2030. gadsMērķis: samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%
- 2040. gadsMērķi vēl jāapstiprina
- 2050. gadsMērķis: 100% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, salīdzinot ar 1990. gadu
Eiropas Zaļais kurss ir Eiropas izaugsmes stratēģija. Tas ir ceļš uz zaļu, digitālu un noturīgu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.
Eiropas zaļais kurss spēlēs svarīgu lomu, lai izvestu ES no Covid-19 pandēmijas krīzes, atjaunotu izaugsmi, saglabātu darbavietas un stimulētu noturīgu un ilgtspējīgu izaugsmi.
ES jau ir globālais līderis cīņā ar klimata pārmaiņām, un ir ieviesusi saistošus tiesību aktus visos ekonomikas sektoros, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar Parīzes klimata vienošanos.
Tomēr, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, ir jāpārvar daudzi izaicinājumi, un katrai ES dalībvalstij ir jādod savs ieguldījums. 2020. gada Eiropas Semestra ziņojums par Latviju norāda, ka Latvijai ir daudz darāmā, lai samazinātu emisijas transporta jomā, kur emisijas palielinās, uzlabotu ēku energoefektivitāti un vairotu atjaunojamos resursus.
Aprites ekonomikas rīcības plāns
Ko Latvija dara, lai mazinātu klimata pārmaiņas?
Visas ES dalībvalstis izstrādājušas savus plānus klimata un enerģētikas politikā. Latvijas ceļš uz klimatneitralitāti iezīmēts Latvijas Nacionālajā Enerģētikas un klimata plānā, kas pieņemts 2020.gadā.
Plānā iekļauti pasākumi, lai sasniegtu mērķu rādītājus attiecībā uz atkritumiem, ūdeni, piesārņojumu, ilgtspējīgu mobilitāti, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, jūras un ūdens resursiem un pāreju uz aprites ekonomiku.
Latvijas galvenie problēmjautājumi enerģētikas un klimata rīcībpolitikas jomā ir transporta un ēku enerģijas patēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas jaudu palielināšana.
Eiropas Komisija daudz palīdz Latvijai gan ar finansējumu, gan padomu, lai Latvija varētu īstenot savus klimata mērķus. Piemēram, Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros ES Latvijā ieguldīs vairāk nekā 250 miljonus eiro, lai palīdzētu Latvijai modernizēt kūdras apsaimniekošanu, veicinātu zaļu, videi draudzīgu transportu un atbalstītu inovāciju projektus aprites ekonomikas jomā.
ES finansējums palīdzējis Salaspilī izbūvēt saules kolektoru parku
Interaktīva prezentācija par Eiropas zaļo kursu
Kā finansēt Latvijas ekonomikas zaļināšanu?
ES ilgtermiņa budžets kopā ar iniciatīvu Next Generation EU, kas ir pagaidu instruments atveseļošanās veicināšanai, palīdzēs atjaunot Eiropu pēc Covid-19 un padarīt to zaļāku.
Latvija no ES daudzgadu finanšu shēmas (ES septiņu gadu budžeta) saņems aptuveni 4 miljardus eiro, no kuriem 30% zaļiem projektiem. No 750 miljardus eiro vērta atveseļošanas instrumenta Next Generation EU Latvija saņems aptuveni 1,9 miljardus eiro, no kuriem 37% zaļiem projektiem.
Lai kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu līdz 2050. gadam, būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas gan no publiskā, gan privātā sektora. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns rada ietvaru, lai piesaistītu ilgtspējīgas investīcijas vismaz 1 miljarda eiro apjomā nākamo 10 gadu laikā.
ES Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms nodrošinās mērķtiecīgu atbalstu vismaz 250 miljonu apmērā tiem Latvijas reģioniem un sektoriem, kurus visvairāk ietekmēs pāreja uz zaļo ekonomiku. ES Atveseļošanās un noturības fonds novirzīs vismaz 37% jeb vairāk nekā 600 miljonus eiro Latvijas zaļajai pārejai.
Eiropas Komisijas novērtējums par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu parāda, ka Latvijai nākamo 10 gadu laikā zaļajiem projektiem būs pieejami vismaz 3 miljardi eiro. Lielākā daļa no šī finansējuma palīdzēs Latvijai kļūt par zema oglekļa ietilpības ekonomiku.
ES finansējums, kas pieejams dalībvalstīm un ko var izmantot nacionālo enerģētikas un klimata plānu ieviešanai ir sekojošs:
- €91 miljards no programmas Apvārsnis Eiropa;
- €9.1 miljards no InvestEU fonda;
- €29.9 miljards no Eiropas Savienošanas instrumenta;
- €360 miljardi no Atveseļošanas un noturības fonda;
- €0.9 miljardi no Tehniskā atbalsta instrumenta;
- €5.4 miljardi no LIFE programmas;
- €8.2 miljardi no Eiropas lauku attīstības fonda;
- €140 miljardi no Inovāciju fonda.
LIFE ir ES svarīgākā finansējuma programma vides aizsardzībai, biodaudzveidības saglabāšanai un cīņai pret klimata pārmaiņām. LIFE ietvaros ES laika posmā no 2001. - 2020. gadam Latvijā ieguldījusi apmērām 42 miljonus eiro 50 dažādos projektos.
LIFE programma 2021. - 2027. gadam tiks pieņemta 2021. gadā, un tās ietvaros dalībvalstis varēs saņemt finansējumu energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem. Informācija par projektu ideju iesniegšanu.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms
Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, arvien aktīvāk jāattīsta elektromobilitāti. Mērķis ir līdz 2025. gadam Eiropā izveidot 1 miljonu elektrouzlādes staciju, kas apkalpos aptuveni 13 miljonus elektroauto.
Noderīgas saites:
Saistītās ziņas
Eiropas Komisija publicējusi 2024. gada klimatrīcības progresa ziņojumu, kas parāda, ka ES neto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas 2023. gadā samazinājušās par 8,3 % salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Šodien Dubaijā Pasaules klimatrīcības samitā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena kopā ar COP28 prezidentūru un 118 valstīm nāca klajā ar globālo atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes solījumu.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena šodien COP 28 vadīja augsta līmeņa pasākumu, kura mērķis bija veicināt oglekļa cenas noteikšanu un oglekļa tirgus attīstību.